Mutes baktēriju pasaule: kā tās ietekmē veselību un ko darīt, lai pasargātu sevi?
Vai esi kādreiz domājis, cik daudz baktēriju dzīvo tavā mutē? Tur ir vairāk nekā 700 dažādu veidu baktēriju! Dažas ir labas, bet citas var izraisīt zobu bojāšanos, smaganu iekaisumu un sliktu elpu. Mute ir silta, mitra un pilna ar barības vielām, tāpēc baktērijām tā ir lieliska vieta, kur dzīvot. Kā izvairīties no tā, ka nelabvēlīgās baktērijas nodara kaitējumu veselbai? Aicinām iepazities ar Rīgas Stradiņa universitātes bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docenta Aigara Reiņa padomiem.
Bet mute nav vienīgā vieta, kur mīt baktērijas. Zarnās to ir triljoniem, un tās palīdz sagremot pārtiku. Uz ādas, īpaši padusēs, uz pēdām un cirkšņos, arī ir daudz baktēriju. Arī degunā dzīvo dažādi mikroorganismi, tostarp tie, kas var izraisīt slimības. Tomēr, ja runa ir par vietu, kur ir visvairāk baktēriju sugu, tad mute uzvar!
Mūsu siekalām ir dabiska aizsardzība pret baktērijām – tās satur īpašas vielas, kas palīdz tām cīnīties pret kaitīgiem mikrobiem. Bet ar to nepietiek. Pēc ēšanas baktērijām mutē ir svētki, jo tām ir daudz pārtikas. Turklāt zobu aplikums un lipīgas baktēriju kopas sauktas par biofilmām, aizsargā tās un padara tās grūti iznīcināmas. Tāpēc ir ļoti svarīgi regulāri tīrīt zobus un skalot muti ar tīru ūdeni.
Dažreiz ārsti izraksta zāles, kas iznīcina baktērijas – piemēram, antibiotikas vai citus antibakteriālos līdzekļus. Bet kāpēc reizēm tie nedarbojas? Dažas baktērijas izveido biofilmas – tās rada aizsargkārtu, kas palīdz tām izdzīvot. Šīs baktērijas kļūst ļoti spēcīgas un izturīgas pret zālēm. Ja cilvēki lieto antibiotikas pārāk bieži vai nepareizi, baktērijas iemācās pretoties zālēm un tās vairs nedarbojas. To sauc par rezistenci pret antibiotikām.
Antimikrobiālās rezistences problēma kļūst arvien nopietnāka visā pasaulē. Viens no antimikrobiālās rezistences veidošanās iemesliem ir to nepamatota lietošana, piemēram, mēģinot ārstēt ar tām vīrusu infekcijas. Ne velti ārsti un farmaceiti vienmēr norāda, ka uzsākto antibiotiku kursu obligāti ir jāpabeidz, jo pretējā gadījumā baktērijas var izdzīvot un kļūt vēl spēcīgākas.
Tieši tādēļ zinātnieki un ārsti brīdina, ka, ja mēs nerīkosimies, tuvākajā nākotnē daudzas infekciju slimības nevarēs izārstēt. Katru gadu Eiropā mirst tūkstošiem cilvēku tāpēc, ka antibiotikas viņiem vairs nepalīdz. Tāpēc ļoti svarīgi ir antibiotikas lietot tikai tad, kad tās patiešām vajadzīgas, un tieši tā, kā ārsts ir norādījis.
Par laimi, zinātnieki meklē jaunus risinājumus. Piemēram, ir baktērijas iznīcinoši vīrusi, ko sauc par bakteriofāgiem. Tie var uzbrukt kaitīgajām baktērijām un palīdzēt ārstēt slimības. Arī Eiropas valstis strādā pie tā, lai izstrādātu jaunus medikamentus.
Ko vari darīt tu? Lai izvairītos no infekciju slimībām, ļoti svarīgi ir uzturēt tīrību un rūpēties par savu veselību. Kakla sāpju gadījumā labāk vispirms dzert daudz ūdens, atpūsties un izvairīties no pārāk karstas vai kairinošas pārtikas. Skalojot kaklu ar pareizi pagatavotu sālsūdens šķīdumu vai kumelīšu tēju un lietojot dabiskus līdzekļus, piemēram, medu un ingveru, var justies labāk, bet ja parādās nopietnāki simptomi – izteiktas sāpes rīšanas laikā, jutīgi un pietūkuši limfmezgli, balti aplikumi vai pat strutas uz mandelēm un/vai rīkles mugurējās sienas, pietūkušas un sarkanas mandeles, galvassāpes, ieteicams meklēt ārsta vai farmaceita palīdzību.
Mikrobiologa ieteikumi mutes dobuma veselībai:
· Regulāra mutes skalošana – mutes skalošanas līdzekļi var palīdzēt samazināt baktēriju daudzumu mutē.
· Pietiekama šķidruma uzņemšana – palīdz uzturēt normālu siekalu daudzumu, kas dabiski aizsargā pret baktērijām.
· Zobu tīrīšana divas reizes dienā – zobu pasta ar fluorīdu palīdz stiprināt zobu emalju un novērst aplikuma veidošanos.
· Zobu diegošana – izņem pārtikas atliekas un baktērijas no vietām, kur zobu birste netiek klāt.
· Samazināt cukura daudzumu uzturā – saldie ēdieni veicina kaitīgo baktēriju augšanu un zobu bojāšanos.
Un tomēr, ja parādās augsta temperatūra, aplikums uz mandelēm, jāgriežas pie ārsta, jo agrīna problēmu atklāšana var novērst nopietnākas sekas.
Informāciju sagatavoja:
Rīgas Stradiņa universitātes bioloģijas un mikrobioloģijas katedras docents Aigars Reinis
Materiāls tapis sadarbībā ar AS "Olpha".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
