Ne soļu skaits, bet pastaigas ilgums: kas patiesi nāk par labu sirdij

Ideāla ir vismaz 15 minūtes iešana bez apstāšanās, teikts pētījumā. Tas ir aptuveni 1500 soļi pēc kārtas, kas dod jūsu sirdij labu treniņu, raksta BBC.

Daudzi cilvēki tiecas, lai dienā noietu 10 000 soļu, taču šis skaitlis ir ņemts no japāņu soļu skaitītāja reklāmas — nevis zinātniski pamatota. Tomēr eksperti piekrīt, ka vairāk soļu parasti ir labāki jūsu veselībai.

Pētījumā tika apskatīti 33 560 pieaugušie vecumā no 40 līdz 79 gadiem Apvienotajā Karalistē, kuri dienā nogāja mazāk nekā 8000 soļu.

Viņi tika grupēti pēc tā, cik ilga bija viņu pastaigas, mērot ar soļu skaitītāju nedēļas laikā:

• mazāk nekā 5 minūtes (43%);
• 5 līdz 10 minūtes (33,5%);
• 10 līdz 15 minūtes (15,5%);
• 15 minūtes vai vairāk (8%).

Pētnieki no Sidnejas Universitātes un Eiropas Universitātes Spānijā astoņus gadus sekoja līdzi viņu veselībai.

Cilvēkiem, kuri veica garākas pastaigas, bija mazāks sirds problēmu risks nekā tiem, kuri veica īsās pastaigas.

Pat vismazāk aktīvajiem, kuri dienā nogāja mazāk par 5000 soļiem – garākas pastaigas uzrādīja lielu atšķirību. Viņu sirds slimību un nāves risks ievērojami samazinājās.

No pētījuma nav pilnībā skaidrs, vai tas ir tāpēc, ka viņi jau sākotnēji bija labākā fiziskā formā, taču pētnieki centās to kontrolēt, ņemot vērā tādus faktorus kā tas, vai persona smēķēja, bija aptaukojusies vai viņam bija augsts holesterīna līmenis.

Koncentrējieties uz to, kā jūs staigājat – ne tikai uz to, cik daudz

Pētnieki apgalvo, ka svarīgākais ir tas, kā jūs staigājat – ne tikai tas, cik daudz. Šķiet, ka ilgāka pastaiga vienā reizē, pat ja kopumā daudz nestaigājat, palīdz jūsu sirdij.

Viņi norāda, ka vienkāršas izmaiņas, piemēram, laika atvēlēšana garākai pastaigai, varētu būtiski ietekmēt situāciju.

Pētījuma līdzvadītājs profesors Emanuels Stamatakis sacīja: "Mēs mēdzam visu uzsvaru likt uz soļu skaitu vai kopējo iešanas apjomu, bet ignorējam, piemēram, "kā" tiek veikta iešana."

"Šis pētījums parāda, ka pat cilvēki, kas ir fiziski ļoti neaktīvi, var maksimāli palielināt ieguvumus sirds veselībai, pielāgojot savus iešanas modeļus, lai vienlaikus ietu ilgāk, ideālā gadījumā vismaz 10–15 minūtes, ja iespējams."

Profesors Kevins Makonvejs, "Open University" lietišķās statistikas emeritētais profesors, sacīja, ka, lai gan pētījums parāda saistību starp iešanu un labāku sirds veselību, tas nepierāda, ka iešana tieši izraisa uzlabojumus.

Nacionālais veselības dienests (NHS) iesaka 150 minūtes nedēļā veikt mērenas aktivitātes, piemēram, ātru iešanu, ideālā gadījumā vienmērīgi sadalot visas nedēļas garumā.

Gados vecākiem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, vajadzētu censties kustēties katru dienu, pat ja tā ir tikai viegla aktivitāte mājās, teikts ieteikumā.

Emīlija Makgrāta, Lielbritānijas Sirds fonda vecākā sirds māsa, sacīja: "Vingrinājumi palīdz ikvienam dzīvot laimīgāku un veselīgāku dzīvi. Ja jums ir sirds un asinsrites slimības, tas var palīdzēt jums pārvaldīt savu stāvokli un uzlabot vispārējo pašsajūtu."

"Sākumā jums var būt grūti būt aktīvākam, bet laika gaitā tas kļūs vieglāk, jo jūsu ķermenis pierod pie aktivitātes. Sākumā jūs varat pamanīt tikai nelielus uzlabojumus, bet tas viss summējas un palīdz uzturēt jūsu sirds veselību."

Droša iešana

Pastaigās ir jāiet arī tumšajos gadalaikos. Tagad, kad ārā vēl nav sniegs un tumsa iestājas jau ap pulksten 17, gan garajās, gan īsajās, gan braucot ar velosipēdu, valkājiet atstarojošu apģērbu vai izmantojiet lukturīti vai pieres lukturīti, lai uzlabotu savu redzamību citiem satiksmes dalībniekiem.

Esiet modrs un pievērsiet uzmanību apkārtnei.

Izmantojiet norādītās joslas vai celiņus, ja tādi ir pieejami. Vienmēr šķērsojiet ielu norādītajās šķērsošanas vietās, kur ceļu satiksme, visticamāk, redzēs un sagaidīs, ka jūs šķērsosiet ielu.