Seriāls "Anarhisti" parāda, vai anarhija veiksmīgi var darboties arī mūsdienu sabiedrībā

"Anarhisti" sākas ar dīvainu, atmosfērisku provokāciju – grāmatu dedzināšanu pludmalē, bērni uguns liesmās met grāmatas, kas saistītas ar likumdošanu, saucot saukli – nost ar valsti!

Anarhistu kustības sacelšanās neparāda asinskāri, bet gan neapmierinātību ar notiekošo valstī. Grāmatas dedzinātas 2019. gadā, kad anarhistu kustība darbojas jau vairākus gadus, bet seriāls parāda, kustības lēno sabrukšanu.

Kopiena radās 2015. gadā, kad uzņēmējs Džefs Berviks, kļuva par provokatoru, rīkojot Akapulko konferenci, cerot veicināt anarhiju tās tīrākajā formā – atbalsta valdības neesamību, vēloties individuālu pašpārvaldi.

Konferencē, kurai tika dots nosaukums "Anarchapulco", piedalījās starptautiskas liberāliešu, bēgļu ģimenes, kā arī ģimenes, kuras vēlas izolēt savas atvases no mūsdienu pasaules, lai pasargātu no birokrātijas. Savu artavu procesā ielika arī "kriotovalūtu evanģēlisti", kuri vēlējās brīvību no centrālās banku sistēmas.

Vairāku gadu garumā ļaudis ar brīviem uzskatiem dodas uz konferenci, kā uz ikgada pasākumu, pasākums piesaistīja sponsorus – kriptovalūtas uzņēmumus, to apmeklēja izteiksmīgi runasvīri, kurus klausījās ļaudis, kuri izvairījās no varas, kuri bija brīvi aktīvisti, kuri pārstāvēja utopisku ideoloģiju, kas beigu beigās sadūrās ar cilvēka dabas neprognozējamību.

Seriāla veidotājiem bija ekskluzīva piekļuve galvenajam anarhistam Džefam Bervikam, kā arī divām aktīvistu ģimenēm. Liza un Neitans Frīmeni kopā ar bērniem no Amerikas pārceļas uz Meksiku, lai dzīvotu brīvāku dzīvi, bet Džons Galtons un Lilija Forestere Meksikā uzturas ar bēgļu statusu, jo pameta Ameriku, lai izvairītos no apsūdzībām par narkotikām.

"Anarhisti" parāda, kas notiek, kad anarhija iziet no kontroles – tiek izbeigtas attiecības, veidotas sāncensības un beigu beigās, tiek zaudētas dzīvības.

Skaties šo un citus šovus un seriālus Go3 televīzijā!