"Es to nedaru naudas dēļ." Dobelniece Aija Celma metas aizstāvēt savu dzejnieces godu
Dzejniece Aija Celma, kura pie Latvijas dzejas debesīm plašāk uzmirdzējusi pēc piedalīšanās TV3 šovā "Gatava pārvērtībām", sarunā ar portālu Skaties.lv akcentē, ka dzeja jārada no sirds. "Vārdus priekšā pasaka sirds," viņa norāda.
"Es nepelnu naudu ar dzejošanu. Es to nedaru naudas dēļ. Es rakstu tādēļ, ka man dzejoļi nāk, un kaut kur viņi jāliek. Ja dzejolis ir atnācis, ne jau es viņu turēšu skapītī," sarunā ar portālu Skaties.lv teic 52 gadus vecā Aija Celma.
"Katram ir savi hobiji. Ir cilvēki, kuri ada, ir cilvēki, kuri kaut ko garšīgu gatavo, ir cilvēki, kuri fotografē un kuri zīmē. Es zīmēt nemāku, es zīmēju ar vārdiem. Un ir jāpaspēj pierakstīt, jo doma pati raisās uz priekšu," atklāj patlaban aktuālākā Dobeles dzejniece.
Lielu daļu iedvesmas Aija smeļas tikšanās reizēs ar dzejas mīļotājiem un citiem dzejdariem. "Tas ir tāpat kā, rakstot filmas scenāriju. Lai uzrakstītu scenāriju, ir jābūt paplašinātam redzes lokam," stāsta Aija.
Uzstāšanās, kurās dzejniece tiekas ar saviem faniem, skaits variē no pieciem līdz pat 35 pasākumiem gadā. "Cilvēkam dzeja vajadzīga katru dienu," akcentē dobelniece.
Pirmais dzejolis, ko Aija sacerējusi 10 gadus vecumā un kas nonācis pat līdz žurnāla "Pionieris" redakcijai, bijis par to, ko viņa redz. Toreiz gan "Pionieris" atzinis, ka dzejai nav nekādas vērtības, kas licis Aijai ierauties sevī.
Vēlāk viņa sacerējusi kādu četrrindīti, bet par to nevienam nav stāstījusi. Studējot pedagoģiju, radušies vēl četri panti, kas publicēti skolas literārajā avīzē. Sekojis "nerakstīšanas posms". Līdz darbā ar bērniem ar īpašām vajadzībām atkal dzimusi iedvesma rakstīt.
"Dzeja rodas no vērojumiem, es rakstu par to, ko es redzu un izjūtu," stāsta Aija.
"Citi saka, ka manai dzejai neesot izaugsmes. Bet cilvēkiem, kuri dzeju pārsvarā lasa internetā, jo reti kurš šodien var atļauties nopirkt dzejas grāmatas, tā ir saprotama. Viņi meklē to, kas viņiem ir tuvs," tiem, kuri Aija dzejoļus neuzskata par dzeju, atbild dzejniece.
Tiem, kuri Aijas dzeju sauc par primitīvu, dzejniece novēl "vairāk labestības no sevis, kas tik ļoti pietrūkst ikdienā, jo cilvēkiem jau tāpat negatīvā apkārt ir pietiekami".
"Mūsu uzdevums ir pasauli darīt skaistāku. Jāraksta no sirds. Vārdus priekšā sirds pasaka," pārliecināta dobelniece.
Viens no Aijas darbības lauciņiem ir veltījuma dzejoļi. "Izjautāju, ar ko jubilārs nodarbojas, kāds ir viņa hobijs, līdz ar to es zinu, kam dzejolis ir veltīts," stāsta dzejniece.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Jautāta, kā tieši norit, pasūtīja dzejas radīšana, Aija atklāj: "Es nesēžu speciāli un negudroju. Vārdi var atnākt jebkuru brīdi, bet var arī neatnākt. Ja dzejolis nav šodien, tas var atnākt rīt. Cilvēki rēķinās ar to, ka vienā dienā tas nenotiek. Doma pie dzejoļa, protams, ir visu laiku. Notiek klikšķis, un viņš atnāk."
Lūk, viens no Aijas Celmas jaunākajiem dzejoļiem:
Aija Celma
Dzejniece
Viņš taču nav tik ļauns
Gribas kaukt no bēdām…
Viens ceļa malā, kur mājas rast?
Mašīnai skriet pa pēdām?
Jau pēdas sajauktas.
Kļuvu draugam – par lieku?
Neesmu vairs tik mazs?
Dāvāju viņam prieku
Kopīgās rotaļās.
Asti velkoša noskaņa…
Kurp iet, kam vajadzīgs es?
Spalva jau paliek dubļaina,
Jo samirkst lietū, ir vējš.
Neeju malā no ceļa –
Ja nu atgriežas draugs…
Ja nu atver durvis…
Viņš taču nav tik ļauns!
Aija mācījusies dzejas meistardarbnīcā pie dzejnieka Ronalda Brieža. "Viņš lika iedomāties, ka esi kāds tēls. Tāpat bija jāraksta pie mūzikas, kas man ir sirdij vistuvāk. Pie fonogrammām tekstus esmu sacerējusi daudziem mūziķiem. Tas ir pārbaudījums, vai tu ritmā vari sacerēt.
Bet, ja dzeja pārtop par dziesmu, tai ir dota pavisam cita dzīve – dzejolis izskan tālāk," klāsta dzejniece.
Aijas Celmas dzeja iemūžināta kā dziesmās, tā arī izdota grāmatā "Sirds domas" un vairākos kopkrājumos. Patlaban projektā ir vēl vairākas dziesmas un pat disks.
Dzejniece īpaši tiem, kuri viņu aicina nodaroties ar ko citu, atklāj, ka dzejas rakstīšana nav viņas vienīgais hobijs.
"Kādreiz es Kuldīgā spēlēju arī teātri. Man pat bija galvenā loma. Es arī dziedu ansamblī – Dobeles vācu kultūras biedrības ansamblis "Die Lustigen". Tā kā esmu diezgan aktīva," uzsver Aija un atklāj, ka viņas debija TV ekrānos bija "Šaubu ēnā" – uz patiesiem notikumiem veidotajā raidījumā par sarežģītiem atgadījumiem dažādās ģimenēs.
