Brisele prasa citiem taupīt, bet pati? Vairākas valstis, tostarp Latvija, aicina "savilkt jostas"

Ministri no deviņām Eiropas Savienības (ES) valstīm uzskata, ka Briselei būtu jāatsakās no plāniem pieņemt aptuveni 2500 jaunus darbiniekus un palielināt administratīvos izdevumus laikā, kad dalībvalstīm tiek prasīts taupīt.

Lasi arī: Līdz 6000 eiro mēnesī un darbs uz mūžu! Brisele izsludina jauno ierēdņu konkursu

Budžeta komisārs Pjotrs Serafins saņēmis oficiālu deviņu dalībvalstu ministru vēstuli. Tās galvenais iniciators ir Austrija, taču to parakstījuši arī ministri no Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Latvijas, Zviedrijas, Somijas un Nīderlandes.

Vēstulē ministri atzinīgi vērtē Komisijas ieceri racionalizēt nākamo ES ilgtermiņa budžetu, kas pazīstams kā daudzgadu finanšu shēma.

Taču viņi kritizē Komisijas lūgumu piešķirt papildu finansējumu jaunu darbinieku pieņemšanai un administratīvās kapacitātes palielināšanai. Vēstules autori izdevumam "Politico" norādīja, ka kopējās izmaksas, ko Komisija pieprasījusi 2500 jaunu ierēdņu pieņemšanai budžetā laika periodā no 2028 līdz 2034.gada, tiek lēstas aptuveni 1,4 miljardu eiro apmērā.

"Mūsu kopīgais vēstījums ir skaidrs: Komisijai ir jāieklausās signālos," sacīja Vācijas valsts ministrs Ginteris Krihbaums. "Kad runājam par konkurētspējas uzlabošanu, birokrātijas mazināšanu un nacionālo administrāciju samazināšanu, Komisijas aicinājums vēl vairāk palielināt darbinieku skaitu ir vienkārši atrauts no realitātes. Komisijai būtu vislabāk šo priekšlikumu atsaukt," saka Krihbaums.

Ministru parakstītajā teikts: "Mēs sagaidām, ka Komisija iesniegs ambiciozus, skaitliski pamatotus priekšlikumus kā tiešu ieguldījumu sarunās par nākamo ilgtermiņa budžetu, tostarp par ES administratīvo sistēmu, kas atbilst mūsu laika izaicinājumiem."

Komisijas vēlmes – pretrunā ar mērķiem

Komisijas piedāvātais 2500 amatu pieaugums, kā arī būtiska 4. izdevumu kategorijas (administrācija) palielināšana ir pretrunā deklarētajiem efektivitātes, taupības un reformu mērķiem un apdraud plašākā ilgtermiņa budžeta priekšlikuma uzticamību," teikts vēstulē.

4. izdevumu kategorija 2028.–2034. gada daudzgadu finanšu shēmā attiecas uz administratīvajām izmaksām. ES valstis pašlaik ved sarunas par nākamo ilgtermiņa budžetu pēc tam, kad Komisija 2025. gada jūlijā iesniedza sākotnējo priekšlikumu. Sarežģītais process ilgst vairākus gadus un tajā iesaistītas visas trīs galvenās ES institūcijas: Komisija, Padome un Parlaments. Vienlaikus Komisija īsteno plaša mēroga pārskatīšanu, kuras mērķis ir racionalizēt pašas procesus.

Vēstules parakstītāji norāda, ka ES izpildinstitūcijai būtu jāpiemēro tie paši principi, kurus tā pieprasa dalībvalstīm.

"Spiediens uz nacionālajām valdībām palielināt publisko izdevumu efektivitāti pieaug," teikts vēstulē. "Dalībvalstis, bieži vien pēc Komisijas lūguma, ir īstenojušas sarežģītas reformas, lai paaugstinātu efektivitāti, samazinātu darbinieku skaitu un radītu ietaupījumus."

Vēstule turpinājumā iesaka Komisijai "būtiski paaugstināt savu ambīciju līmeni šajā procesā."

"Eiropas Komisijas uzticamība, aicinot dalībvalstis ievērot budžeta disciplīnu, lielā mērā ir atkarīga no tā, vai tā pati pieturas pie saviem principiem. Ja nacionālajām administrācijām visā Eiropā ir jāsamazina publiskie izdevumi, mēs sagaidām, ka tāds pats stingrs noteikums attieksies arī uz Eiropas Komisiju," rakstiskā komentārā norādīja Austrijas Eiropas, integrācijas un ģimenes lietu ministre Klaudija Bauere.

"Laikā, kad nacionālās valdības piedzīvo milzīgu fiskālo spiedienu, būtisks ES administratīvo amatu pieaugums riskē sabiedrībai sūtīt nepareizu signālu," viņa piebilda.

Komisija izskanējušo atteicās medijam komentēt.