"Čaulas kompānijas": Eiroparlaments dod triecienu naudas atmazgāšanai

Trešdien Eiroparlamenta deputāti debatēja par jaunajām izmaiņām, kas paredz, ka visiem uzņēmumiem būs jāatklāj savi faktiskie īpašnieki. Turklāt nākotnē ikvienam cilvēkam būs iespēja brīvi piekļūt informācijai par firmu faktiskajiem saimniekiem.

2018. gada 18. aprīlī 20:19

LNT Ziņas

Aleksis Zoldners

Plānots ierobežot arī dažāda veida darījumu un nodibinājumu anonimitāti. Mērķis ir cīnīties pret tāda veida pastkastīšu firmām jeb čaulas kompānijām, kuru pastāvēšanas vienīgais mērķis – patieso īpašnieku reālās bagātības slēpšana, naudas atmazgāšana un cita veida noziedzīgas darbības.

"Tie, kuri vēlas darīt sliktu, vēlas to darīt anonīmi. Noziedznieki, kuri grib atmazgāt savu naudu, vai teroristi, kuriem vajag finansēt savus teroraktus, negrib, lai kāds to pamana," uzskata Eiroparlamenta ziņotāja par direktīvu Judīte Sargentini no Nīderlandes.

Viņa arī norāda, ka dalībvalstīm būs uzdevums veidot kompāniju patieso īpašnieku reģistrus. Otrs ziņotājs par jauno kārtību ir Krišjānis Kariņš. Viņaprāt, Latvijai būtu izdevies izvairīties no skandāliem mūsu valsts banku sistēmā, ja šāda sistēma būtu bijusi spēkā agrāk.

Krišjānis Kariņš

Eiropas Parlamenta ziņotājs par direktīvu (Vienotība)

Ja šāds likums būtu bijis spēkā Eiropā pirms 10 gadiem, tad mums, Latvijā, droši vien sen vairs nebūtu nerezidentu sektors, vismaz tādā līmenī kā pašlaik. Tāpēc, ka tiktu liegti anonīmie darījumi, un, cik var saprast, lielākā daļa no šīm naudām izmanto Latvijas banku pakalpojumus, jo Latvijas bankas līdz šim pieļāvušas faktisku anonimitāti.

Grozījumi paredz stingrāk kontrolēt arī kriptovalūtu kā, piemēram, "bitcoin" apriti. Kriptovalūtu spekulācijās nopelnīto naudu vairs nevarēs izņemt anonīmi.