Francija paziņo par jauna likuma izstrādi, lai cīnītos ar viltus ziņām

Makrona plāns gan radījis satraukumu, vai ar jauno regulējumu valsts pārstāvjiem nebūs iespēja bloķēt visu sev nevēlamo informāciju un pēc būtības cenzēt medijus.

Francijas prezidents par ieceri radīt īpašu likumu viltus ziņu apkarošanai paziņoja šā gada sakumā.

Makrona bažas pamatā saistītas ar svešu valdību finansētiem viltus ziņu vēstnešiem, kuri īpaši sarosās vēlēšanu kampaņu laikā, kā tas notika gan ASV, gan pašas Francijas un citu valstu vēlēšanās.

Savu nostāju Makrons publiski neslēpa jau pērn maijā pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kuram kopīgā preses konferencē nācās uzklausīt skarbus vārdus.

Makrona plāns paredz medijiem atklāt savus īpašniekus un finansētājus, kā arī ļaut regulatīvai iestādei bloķēt viltus ziņu medijus.

Pirms pagājušā gada Francijas prezidenta vēlēšanām Krievijas valdības finansētais "Russia Today" pozitīvā gaismā atspoguļoja prokremlisko kandidāti Marinu Lepēnu. Patlaban "Russia Today" Francijā kritizē Makrona plānu.

Tomēr bažas par Makrona ieceri pauž ne tikai "Russia Today". Mediju brīvības sargi no organizācijas "Reportieri bez robežām" uzsver, ka viltus ziņas ir aktuāla problēma, taču ļaut valstij cenzēt tai nevēlamu saturu ir ļoti bīstami.

Francijas valdība jaunā likuma izstrādē plāno ņemt vērā Vācijas pieredzi, kur šomēnes stājās spēkā likums, lai apturētu naida runu sociālajos tīklos.

Kontekstā ar jauno likumu bažas arī raisa tas, ka, bloķējot kādus medijus, tiem tiktu pievērsta papildu uzmanība. Tāpat – ja šāds regulējums ir spēkā, vai tas nevar tikt izmantots ļaunprātīgi, mainoties varai Francijā.

Jāpiebilst, ka arī citviet Eiropā domā, ka nodrošināt savas vēlēšanas pret ārvalstu aģentu ietekmi. Svētdien, 14. janvārī, Zviedrijas premjers paziņojis, ka paredzēts veidot valsts institūciju, kas rūpēsies par septembrī gaidāmo vēlēšanu aizsardzību pret propagandu.