Jāpalielina aizsardzības izdevumi vai arī eiropiešiem būs jāmācās krievu valoda – NATO šefam skarbs vēstījums

"Eiropas valstis vidēji tērē līdz pat ceturtdaļai no iekšzemes kopprodukta (IKP) pensijām, veselībai un sociālajai drošībai, un mums ir nepieciešama tikai neliela daļa no šīs naudas, lai padarītu aizsardzību daudz spēcīgāku," uzrunājot eiroparlamentāriešus, sacīja Rute.

Pēdējo gadu laikā NATO vairākkārt aicinājusi alianses dalībvalstis tērēt aizsardzībai vismaz divus procentus no IKP. Kopumā 24 no 32 NATO dalībvalstīm šo mērķi ir sasniegušas, raksta tiešsaistes izdevums "Politico".

Tikmēr jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps nesen aicinājis sabiedrotos palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no IKP, kas ir daudz vairāk nekā šobrīd tērē pati ASV, kas ir 3,38 procenti.

To, kas nepieciešams palielināt izdevumus aizsardzībai, paudis arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs. Janvāra sākumā prezidents intervijā raidījumam "900 sekundes" teica: "Patīk vai nē, ģeopolitiskā situācija un situācija šeit reģionā prasīs aizsardzības izdevumu palielināšanu. Jau šobrīd ir skaidrs, lai izpildītu visus NATO mērķus un uzdevumus, pat ar trim procentiem nepietiks. Mums jāskatās ap četriem procentiem, kā to dara Polija."

Noskaties: "Ģeopolitiskā situācija prasīs palielināt aizsardzības izdevumus," mudina Latvijas prezidents

Daudzām NATO dalībvalstīm divu procentu sasniegšana bija grūts uzdevums, un Trampa minētie pieci procenti varētu būt nesasniedzami, raksta "Politico".

NATO šefs EP deputātiem norādīja, ka galīgais tēriņu mērķis varētu būt aptuveni 3,6 vai 3,7 procenti no IKP, ja vien alianses dalībvalstis neuzlabo sadarbību kopīgos ieroču iepirkumos un inovāciju attīstībā. Taču pat tādā gadījumā dalībvalstīm tāpat jādomā par izdevumu palielināšanu virs diviem procentiem no IKP, uzsvēra Rute.

Pirmo reizi uzstājoties EP NATO vadītāja amatā, Rute sacīja, ka mērķis ir "tuvināt NATO un ES", lai cīnītos pret Kremļa "destabilizācijas kampaņu", kā arī pret draudiem, sākot no Irānas un Ķīnas līdz kiberuzbrukumiem un kodolieročiem.

"Mēs esam tagad, bet ne pēc četriem vai pieciem gadiem," viņš teica, vēlāk piebilstot – ja izdevumi nepalielinās, "eiropiešiem vajadzētu iziet krievu valodas kursus vai doties uz Jaunzēlandi".

"Esmu ļoti noraizējies par drošības situāciju Eiropā. Mēs nekarojam, bet nav arī miers… Tas nozīmē, ka mums vairāk jāiegulda aizsardzībā un jāattīsta vairāk spēju. Tas nevar gaidīt," teica Rute.