Ķemeru sērūdeņu smaka nevarēja sasniegt Helsinkus, izpētījuši Latvijas meteorologi
Somijas sabiedriskais medijs "Yle" svētdien, 7. aprīlī, ziņoja par spēcīgu smaku, kas pārņēmusi Helsinkus. Smārdu sajutušie pilsētnieki to aprakstīja kā sapuvušu olu smirdoņu. Savukārt vietējais glābšanas dienests nāca klajā ar versiju, ka Somijas galvaspilsētu sasniegusi Ķemeru Nacionālā parka sērūdeņu radītā dvinga. Šādu versiju kategoriski noliedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā.
Nepatīkama, sapuvušām olām līdzīga smaka Helsinkos izplatījās svētdien, 7. aprīlī. Mēģinot izskaidrot dvingas nonākšanu Somijā, Helsinku ugunsdzēsības un glābšanas dienests publiski nāca klajā ar versiju, ka smaka atceļojusi no Rīgas, no Ķemeru Nacionālā parka.
Tänään taas havaittu rikin hajua Helsingissä. Ilmatieteenlaitoksen arvion mukaan päästölähde on Riianlahdella sijaitseva soinen Kemerin luonnonpuistoalue. Viime päivien sääolosuhteet ovat olleet otolliset rikkiyhdisteiden ilmaan päätymiseen ja pääkaupunkiseudulle kulkeutumiseen.
— Helsingin kaupungin pelastuslaitos (@stadinbrankkari) April 7, 2024
Šādu iespēju kategoriski noliedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Sinoptiķi veikuši izpēti, pielietojot HYSPLIT modeli, lai noteiktu gaisa masas pārneses trajektoriju aizvadītajā svētdienā – pulksten 5, pulksten 10 un pulksten 21.
"Ir skaidri redzams, ka rītā un dienas beigās Helsinkos pārrobežu gaisa masas ir ienākušas no rietumiem, bet dienas vidū – no dienvidrietumiem, tāpēc tās nekādi nevarēja ietvert Ķemeru nacionālā parka augšup pacēlušās emisijas," atsaucoties uz LVĢMC speciālistu izpētīto, portālam "tv3.lv" skaidro centra sabiedrisko attiecību speciāliste Laima Jātniece.
Arī Dabas aizsardzības pārvalde kategoriski noraida plašsaziņas līdzekļos izskanējušo informāciju, ka Ķemeru Nacionālajā parkā esošie sērūdeņi varētu būt iemesls nepatīkamajam aromātam Somijas galvaspilsētā Helsinkos.
Sērudeņi, kā tos apraksta DAP, ir neparasta dabas parādība ar spēcīgu aromātu, tomēr tā nespēj ietekmēt gaisa kvalitāti vairāk nekā 400 kilometru attālumā, pauž DAP.
Dabas aizsardzības pārvalde norādīja, ka spēcīgais aromāts varētu būt jūtams iekštelpās Ķemeros, piemēram, ārstniecības iestāžu dūņu un vannu nodaļās, kur tiek veiktas dziednieciskās procedūras.
Taču ne Dabas aizsardzības pārvalde, ne Jūrmalas pilsētas pašvaldība nav saņēmusi vietējo iedzīvotāju sūdzības par spēcīgu aromātu ārtelpā.
"Sērūdeņu veidošanās procesi notiek dziļi zem purva virskārtas, tādēļ pašā purvā visbiežāk nekāda smaka vispār nav jūtama, izņemot atsevišķas vietas, kur ūdens spēj izlauzties virspusē. Pārsvarā sērūdeņi atklātu avotu veidā virspusē izlaužas ārpus purvu teritorijas, visvairāk tieši Ķemeru apkārtnē, kur atrodami aptuveni 30 sēravoti. Īpatnējā smaka ir jūtama, uzturoties tiešā sērūdeņu izplūdes vietas tuvumā, it īpaši vasarās, kad sausuma un ūdens iztvaikošanas dēļ sēra koncentrācija ūdenī kļūst izteiktāka. Taču plašākā apkārtnē smaka neizplatās."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
