Lietuvas Seimā pamatīgs haoss, kebabi un pat kaķis – deputāti lemj par sabiedrisko mediju

Seimā LRT likuma grozījumi tiek izskatīti steidzamā kārtā. Pagaidām nezināmu iemeslu dēļ nolemts šo jautājumu izskatīt līdz Ziemassvētkiem. Iebilstot deputātu centieniem pieņemt likumprojektu, pie Lietuvas Seima otrdien sākās arī protests "Rokas nost no brīvā vārda", kas ilgs vairākas dienas.

Kā ziņo Lietuvas mediji, likumprojekta izstatīšana Seimā izvērtusies jezgā. Opozīcijas deputāti izmanto taktiku, lai novilcinātu vai bloķētu likumprojekta pieņemšanu. Notiek ilgas debates un tiek kavēta lēmuma pieņemšana.

Opozīcijai otrdien izdevies arī gūt apstiprinājumu vienam komiskam priekšlikumam. Konservatīvo deputāte Daļa Asnavičūte-Gružauskiene ierosināja, ka LRT ģenerāldirektoru par neuzticību pirms pilnvaru termiņa beigām var atbrīvot no amata tikai tad, ja demokrātes Agneses Širinskienes kaķis izsaka viņam neuzticību.

Par šo priekšlikumu balsoja 43 Seima deputāti, 23 bija pret, 8 atturējās. Opozīcija šīs normas pieņemšanu pavadīja ar aplausiem.

Kā raksta "lrt.lt", šis grozījums būtībā tika pieņemts nejauši, jo balsojuma brīdī zālē nav atradušies vairums pie varas esošos politiķu.

Otrdienas nakts debates krietni ieilgušas – parlamentārieši bijuši arī izsalkuši. Daži mielojās ar kūpinātiem gaļas produktiem, citi pasūtījuši kebabus, raksta "tv3.lt".

Trešdien Širinskiene uz Seima sēžu zāli atnesusi attēlu ar savu kaķi.

Trešdien turpinās sēde par LRT likuma grozījumiem.

Jāpiebilst, ka pirms nedēļas Lietuvas galvaspilsētā Viļņā vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku bija pulcējušies mītiņā pie Seima, lai protestētu pret valdības ieceri ietekmēt sabiedriskā medija neatkarību.

Novembra beigās Lietuvas Seims ar valdošās partijas balsīm apstiprināja likumprojektu, kas pavērtu ceļu vieglākai Lietuvas sabiedriskā medija LRT vadītāja atcelšanai no amata. Paralēli ir pieņemts lēmums uz trim gadiem iesaldēt sabiedriskā medija budžetu.

Pašreizējie noteikumi paredz, ka LRT ģenerāldirektoru var atlaist pirms termiņa tikai tad, ja LRT padome pierāda, ka tas ir sabiedrības interesēs, un par to nobalso vismaz divas trešdaļas padomes locekļu (astoņas balsis no 12). Savukārt iecerētie grozījumi rosina samazināt nepieciešamo balsu skaitu uz sešām vai septiņām.

Kritiķi brīdina, ka šie grozījumi apdraud LRT neatkarību un ir pretrunā Eiropas Mediju brīvības aktam. Arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) ir satraukta par aktuālajām norisēm saistībā ar Lietuvas sabiedrisko mediju LRT.

LŽA uzsver, ka mēģinājumi politiski ietekmēt sabiedriskā medija pārvaldību un redakcionālo neatkarību nav tikai iekšpolitisks strīds – tie ir bīstami demokrātijas erozijas simptomi.