Maskava joprojām vēlas Ukrainas pilnīgu kapitulāciju un skatās uz NATO, secina izlūki

Ukrainas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs Olehs Ivaščenko 26. maijā intervijā medijam "Ukrinform" norādīja, ka Krievijas stratēģiskie plāni iegūt pilnīgu kontroli pār Ukrainu nav mainījušies.

Ukrainas izlūki ir pārliecināti, ka Krievija cenšas iegūt kontroli pār visu Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu teritoriju. Ivaščenko arī brīdinājis, ka Krievijas ilgtermiņa mērķis ir iegūt ietekmi pār visām bijušajām padomju republikām, un pēc karadarbības Ukrainā Krievijai būšot nepieciešami divi līdz trīs gadi, lai atjaunotu savu bruņoto spēku kauja spējas.

Ukrainas izlūku šefs vienlaikus piebilda, ka Krievijas spēja atjaunot bruņojumu pēc kara Ukrainā būs atkarīga no Rietumu noteiktajām sankcijām.

MORE: Ukrainian intelligence continues to assess that the Kremlin is committed to its war aim of achieving complete Ukrainian capitulation and is preparing for a potential future conflict with NATO — in line with ISW's assessments.

Ukrainian intelligence also assessed that… https://t.co/vXwGi3zAhT pic.twitter.com/cidIj731Ug

— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) May 27, 2025

ISW analīzē secina un joprojām uzskata, – Krievija ir apņēmusies pieprasīt nosacījumus, kas nozīmē ne mazāk kā Ukrainas pilnīgu kapitulāciju, un turpinās šo mērķi īstenot tik ilgi, kamēr Putins uzskatīs, ka Krievija var militāri uzvarēt Ukrainu.

Tāpat ASV Kara institūta pētnieki uzskata, ka Krievijas valdība un militārie spēki gatavojas iespējamam nākotnes konfliktam ar NATO. Krievijas varasiestādes nesen atjaunoja jau vairāku gadu garumā uzturēto naratīvu, kas noliedz padomju savienības likumīgo sabrukumu 1991. gadā, visticamāk, lai radītu priekšnoteikumus tam, lai nākotnē varētu noliegt citu bijušo padomju valstu neatkarību un suverenitāti.

Kremlis uzkrāj raķetes

Krievijas pieaugošā raķešu uzkrāšana, dronu ražošana un to pielāgošana liecina par Krievijas apņēmību sasniegt savus kara mērķus militārā ceļā ilgstošā karā Ukrainā, raksta ISW.

"The Economist" 25. maijā ziņoja, ka, pēc Ukrainas valdības avotu aplēsēm, Kremlim ir uzkrātas 500 ballistiskās raķetes. Tāpat "The Economist" norādīja, ka Krievija palielina "Shahed" tipa dronu ražošanu un šobrīd spēj saražot aptuveni 100 "Shahed" dronus dienā. Tas ir aptuveni četras līdz piecas reizes vairāk nekā tika lēsts 2024. gada beigās.

Ukrainas militārie izlūki pavēstījuši, ka Krievija plāno palielināt savu dronu ražošanu līdz 500 vienībām dienā līdz kādam nenoteiktam termiņam nākotnē.

Savukārt Ukrainas dronu inženieri ziņoja, ka Krievija aktīvi ievieš jauninājumus un pielāgo savus "Shahed" dronus, lai apietu Ukrainas pretgaisa aizsardzību, tostarp izmantojot mākslīgo intelektu.

Noskaties: Okupanti aprīko ieročus, lai tie "apmānītu radarus" – krievu karaspēks pastiprina uzbrukumus

Kāds Ukrainas virsnieks laikrakstam "The Economist" pastāstīja, ka Krievijas droni lido 2 000 līdz 2 500 metru augstumā, kas ir ārpus Ukrainas mobilajās pretgaisa aizsardzības vienībās izmantoto maza kalibra ieroču un plecu raķešu darbības rādiusa. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki nesen sasnieguši jaunu "Shahed" lidojuma augstuma rekordu — 4 900 metrus.

Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis pulkvedis Jurijs Ihnats 26. maijā paziņoja, ka Krievija palielina gan "Shahed", gan mānekļu dronu ražošanu, un Krievijas spēki arvien biežāk lido ar droniem lielākā augstumā.

Ihnats ziņo, ka Krievijas spēki ir atsākuši izmantot arī "Kh-22" spārnotās raķetes. Pieaugošais Krievijas triecienu apjoms atbilst ziņojumiem par to, ka Krievija būtiski palielina savu iekšzemes "Shahed" dronu, mānekļu dronu un raķešu ražošanas un uzglabāšanas jaudas.

Krievijas centieni palielināt vietējo dronu un raķešu ražošanu, kā arī turpināt šo triecienu pielāgošanu, visticamāk, ir daļa no plašākas Krievijas stratēģijas gatavoties ilgstošam karam Ukrainā un, iespējams, arī nākotnes karam ar NATO, secina ISW.