Somijas prezidentu min kā iespējamo Eiropas pārstāvi sarunās ar Krieviju

Laikraksts, atsaucoties uz vairākiem Eiropas diplomātiskajiem avotiem, ziņo, ka Stubs varētu būt ieinteresēts uzņemties starpnieka lomu un viņam esot iespējas iegūt arī citu Eiropas valstu atbalstu.

Tomēr sarunu sagatavošanas process vēl esot agrīnā stadijā, un pašlaik nav skaidrs ne tas, kurš varētu pārstāvēt Eiropu, ne arī tas, vai šādas sarunas vispār notiks.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropas Savienība (ES) pārtrauca augsta līmeņa politiskos kontaktus ar Maskavu. Vienlaikus Eiropā pieaug bažas, ka ASV vadītajās miera sarunās Eiropas loma varētu palikt otrajā plānā.

Jaunu impulsu diskusijām devis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš aprīlī šo ideju esot apspriedis ar Eiropas Savienības līderiem aiz slēgtām durvīm, bet vēlāk runājis par to arī publiski.

"Eiropai ir jābūt iesaistītai sarunās," pagājušajā nedēļā uzsvēra Zelenskis. "Svarīgi, lai Eiropai šajā procesā būtu spēcīga balss un klātbūtne, kā arī skaidrs pārstāvis."

Tikmēr pašās Eiropas Savienības dalībvalstīs joprojām nav vienotas nostājas par iespējamo sarunu sākšanas laiku un nosacījumiem.

Maija sākumā Stubs tikās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un preses konferencē pauda gatavību sākt sarunas ar Krieviju. Šie izteikumi daļā diplomātu izraisījuši pārsteigumu, jo līdz šim ES kopējā nostāja paredzēja, ka priekšnoteikums sarunām ir Krievijas piekrišana pamieram.

"Es pašlaik neredzu iespēju sarunām," sacīja Nausēda. "Ja Krievija patiešām vēlas izbeigt karu, tai vispirms jāpārtrauc karadarbība un jāpiekrīt pamieram. Tikai pēc tam iespējams runāt ar Kremli."

Eiropas amatpersonas arī bažījas, ka Maskava varētu izmantot sarunas tikai kā taktisku instrumentu, lai šķeltu Eiropas Savienības vienotību un kavētu lēmumus par sankcijām, raksta ERR.

Neraugoties uz piesardzību, gatavošanās iespējamām sarunām turpinās. Jau nākamnedēļ ES ārlietu ministri Kiprā plāno apspriest Eiropas mērķus un nosacījumus iespējamam dialogam ar Krieviju, savukārt jūnijā jautājums varētu nonākt arī Eiropadomes darba kārtībā.