Vācija pirmo reizi 35 gados brīdina par iespējamu kara risku un aicina veidot krājumus

Jaunajā BBK ziņojumā norādīts, ka "karš vairs nešķiet tik mazticams kā pirms dažiem gadiem". Lai gan Vācija joprojām tiek uzskatīta par vienu no drošākajām valstīm Eiropā, institūcija ir izdevusi jaunu ceļvedi "Sagatavošanās krīzēm un katastrofām", kas paredzēts, lai palīdzētu iedzīvotājiem rīkoties krīzes situācijās.

"Vienmēr ir vērts būt sagatavotiem jau iepriekš," sacījis BBK prezidents Ralfs Tīslers. "Katrs mazs solis sagatavošanās virzienā ir labāks nekā nekas — šie mazie soļi nodrošina, ka krīzē neesat bezpalīdzīgs."

Jaunajā ceļvedī pirmo reizi kopš 1990. gada minēti arī militāri draudi un hibrīdkaru riski — kiberuzbrukumi, dezinformācijas kampaņas, sabotāža un karadarbība. Līdz šim šādi scenāriji bija izslēgti, un iepriekšējos gados uzsvars tika likts galvenokārt uz dabas katastrofām vai tehniskām avārijām.

"Mēs piedzīvojam globālu situāciju, kas daudziem izraisa bažas," norāda Tīslers. "Ar jauno rokasgrāmatu vēlamies sniegt atbalstu un padomus tiem, kuri jūtas nedroši."

Brīdinājums tiek izdots laikā, kad Krievijas karš Ukrainā turpinās jau gandrīz četrus gadus, un pieaug spriedze arī citos Eiropas drošības jautājumos.

Arī Vācijas Federālā izlūkdienesta vadītājs Martins Jēgers uzsvēris, ka karš nav tikai teorētiska iespēja: "Mēs jau atrodamies ugunslīnijā — nedrīkstam atslābt," brīdināja Jēgers, kurš agrāk bijis Vācijas vēstnieks Ukrainā.

Ko Vācijā iesaka sagatavot mājsaimniecībām

BBK iesaka katrai mājsaimniecībai nodrošināt pārtikas un ūdens krājumus vismaz 3–10 dienām, pielāgojot tos savām vajadzībām.

Piemēram, četru cilvēku ģimenei optimāla sagatavotība nozīmētu vismaz astoņus ūdens toveru komplektus, vairākus desmitus konservu un ilgstoši glabājamus produktus. Izmaksas šādiem krājumiem var sasniegt 200–300 eiro, aplēsis "EuroNews".

Tīslers uzsver, ka "nav stingru noteikumu — katram jāizvērtē individuāli", taču ieteicams krājumus veidot kā "dzīvo rezervi": "Katru reizi iepērkoties, pievienojiet pārtikas grozam vienu vai divus papildu produktus — makaronus vai konservus. Tā pakāpeniski izveidosiet krājumu vairākām dienām," viņš skaidro.

Rokasgrāmata arī iesaka pārbaudīt mājas aptieciņu, turēt pa rokai radio ar baterijām vai rokas ģeneratoru, kā arī uzstādīt brīdinājumu lietotni, lai laikus saņemtu informāciju par draudiem.

Vācijā veikta aptauja rāda, ka vairāk nekā puse (53%) vāciešu nav veikuši nekādu ārkārtas sagatavošanos.