Vēsturiskais Kijivas Pečeru klosteris izkāpj no Maskavas patriarhāta ēnas

Kijivas Pečeras lavra, kas kopš 1990. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, ir neformāls austrumslāvu pareizticības centrs. Klosteris sāka darboties jau 11. gadsimtā kņaza Jaroslava Gudrā laikā, tas ir, aptuveni simts gadus pirms tālāk ziemeļos esošās Maskavas dibināšanas.

Tāpēc Kijivā uzskata, ka nav pamata Kijivas Pečeru klosteri uzskatīt par vēsturiski piederīgu Maskavas patriarhātam, jo lavra ir daudz senāka gan par Maskavu, gan tās patriarhātu. Kijivas Pečeru lavru mēdz dēvēt par Krievijas klosteru tradīcijas pirmsākumu, tādēļ tā sakrālā nozīmība saglabājusies līdz mūsdienām gan Ukrainas, gan arī Krievijas pareizticībā.

Kremļa propagandisti Kijivas Pečeru lavras vārdu pat piesaukuši, lai skaidrotu, kāpēc Maskava "saudzē" Kijivu no bombardēšanas.

🤡Fascist #Simonyan now suggests that #Russia should launch nuclear strikes at Washington D.C., London, and Berlin. No longer threatening #Kyiv because Putin would never destroy the Kyiv-Pechersk Lavra Orthodox Monastery. (English subtitles) pic.twitter.com/iwgUuu3Ex9

— Igor Sushko (@igorsushko) December 4, 2022

Pārtrauc nomas līgumu

Ar Maskavu saistītajai Ukrainas pareizticīgajai baznīcai no šā gada 29. marta tiek uzteikts Kijivas Pečeru klostera telpu nomas līgums, – liecina nacionālā rezervāta "Kijivas Pečeras lavra" administrācijas paziņojums. Tas nozīmē, ka šīs baznīcas pārstāvjiem jāpamet visas klostera ēkas un teritorija.

Russian priests are finally being expelled from Kyiv-Pechersk Lavra. They are obliged to leave the territory of the Lavra by March 29. pic.twitter.com/pAZeEonMlr

— NEXTA (@nexta_tv) March 10, 2023

Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministrs Aleksandrs Tkačenko skaidrojis, ka nomas līgums pārtraukts, jo klosteris ir pārkāpis līguma par valsts īpašuma izmantošanu nosacījumus.

Paziņojumā par līguma pārtraukšanu ir atsauce arī uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 2022. gada decembrī izdotu rezolūciju "Par dažiem reliģisko organizāciju darbības aspektiem" Ukrainā, kurā paredzēta arī personisku sankciju ieviešana pret reliģisko organizāciju pārstāvjiem, kas saistīti ar Krieviju.

"Maskavas advokāti" apelē pie starptautiskajām tiesībām

Ukrainas pareizticīgā baznīca, kas pēc Krievijas iebrukuma valstī formāli it kā centusies pārtraukt gadsimtiem pastāvējušās ciešās saites ar Maskavas patriarhātu, paziņojusi, ka baznīcas izlikšanai no klostera "nav juridiska pamata". Šāds lēmums esot vien "Kultūras ministrijas ierēdņu kaprīze".

Krietni kareivīgākā tonī piebalso Maskavas patriarhāts, saucot Kijivā pieņemto lēmumu par "beztiesiskuma apogeju" un "nežēlīgu baznīcas vajāšanu".

Iesaistījies arī Maskavas un visas Krievijas patriarhs Kirils, kurš nosūtījis vēstījumu reliģiskajiem un politiskajiem līderiem visā pasaulē, aicinot neļaut Ukrainas Pareizticīgās baznīcas mūku izraidīšanu no Kijivas Pečeras lavras.

Maskava arī žēlojas, ka pret klostera kopienu iepriekš īstenoti vairāki spiediena pasākumi, tostarp "pazemojošas kratīšanas", līguma ar klosteri par divu lielāko baznīcu izmantošanu izbeigšana, kā arī "nomelnošanas kampaņa". Ironiskā kārtā patriarhs Kirils, kurš ir devis svētību brutālajam Krievijas karam Ukrainā, Kijivas klostera jautājumā apelē pie starptautiskajām tiesībām.

"Krievu pasaules" šūniņa?

Pagājušā gada novembrī Ukrainas speciālie dienesti veica kratīšanu Kijivas Pečeru klosterī. Pārbaudes tika veiktas saistībā ar iespējamo Kreivijas agresijas slavināšanu.

Kā notikumus ap klosteri tobrīd komentēja Ukrainas medijos, drošībnieku mērķis ir nepieļaut, ka Kijivas Pečeru lavra kļūst par tā sauktās "krievu pasaules" šūniņu.

Ar Maskavas patriarhātu tradicionāli saistītajam Ukrainas pareizticīgās baznīcas spārnam nav līdzējušas ne izmaiņas tās statūtos, no kuriem ir svītrotas gandrīz visas atsauces uz Krievijas Pareizticīgo baznīcu, ne arī tās līderu paziņojumi, ka viņiem nav nekā kopīga ar Maskavu. Krievijas Pareizticīgā baznīca joprojām uzskata viņus par savējiem.

Ukrainas Drošības dienests izmeklē gandrīz 60 krimināllietu pret Maskavas patriarhāta Ukrainas Pareizticīgās baznīcas garīdzniekiem. Tiesas jau pasludinājušas septiņus notiesājošus spriedumus. Padziļinātas pārbaudes kopumā ir veiktas vairāk nekā 350 baznīcu ēkās un pārbaudīti 850 cilvēki Ukrainā.

Digitalizēta desmitā daļa no vēsturiskā mantojuma

Kopš kara sākuma Kijivas Pečeru lavras plašā kultūras mantojuma saglabāšanā aktīvi ir iesaistījusies UNESCO. Organizācija ir veicinājusi Austrijas valdības dāvātā specializētā skenera transportēšanu uz klosteri, lai digitalizētu tās plašo arhīvu.

Supporting the digitization of museum collections and documentary … – UNESCO https://t.co/IhfqzMaC53

— globalmuseum (@globalmuseum) March 4, 2023

Klostera arhīvos glabājas unikāli materiāli, kuru iznīcināšana būtu neatgriezenisks zaudējums ne tikai Ukrainas kultūras mantojumam, bet arī pasaules akadēmiskajai un zinātniskajai sabiedrībai, – atzīmē UNESCO. Krājums ietver senus dievnamu aprakstus, reliģiskos manuskriptus un agrīnās drukātās grāmatas, kā arī seno inventāru.

Digitalizējamo dokumentu apjoms ir ļoti liels. Līdz 2022. gada beigām bija digitalizēti tikai aptuveni desmit procenti no visiem dokumentiem, un darbs pie krājuma digitalizācijas turpinās.

Pārdzīvojis daudzus karus

Kijivas Pečeras lavrai ir nozīmīga vieta ne tikai Ukrainas un Krievijas pareizticības, bet arī abu valstu vēsturē.

Knight’s armor from the Kyiv Rus period dating back to 13th. Stored in the Ostrovsky Museum in the Kyiv-Pechersk Lavra. #inKyiv pic.twitter.com/ChQeuoHIjx

— Elena Vovk (@ElenaShostak1) March 8, 2023

Klostera teritorijā ir dzīvojušas un apbedītas daudzas ievērojamas vēsturiskas personības, sākot no Svētā Nestora Hronista līdz mūkam, kurš tiek uzskatīts par Iļjas Muromieša prototipu, sākot no Lietuvas lielkņaza Ostrožska līdz reformatoram Stolipinam.

Gadsimtu gaitā plašais klosteris nekad nav ticis izpostīts pilnībā, tas pārdzīvojis gan Mongoļu iebrukumus 13. gadsimtā, gan nacistu okupāciju Otrā pasaules kara laikā.

Pēc padomju varas nodibināšanas Ukrainā 1926. gadā to slēdza un pārvērta par pilsētu – muzeju. Otrā pasaules kara laikā ar okupācijas varas iestāžu atļauju tas atsāka savu darbību. 1961. gadā to atkal slēdza Hruščova pret reliģiju vēsrtās kampaņas ietvaros, pārveidojot to par vēstures un kultūras rezervātu.

Baznīca klosterī atgriezās 1988. gadā, kad daļa no tās tika nodota Krievijas Pareizticīgajai baznīcai.

Kijivas Pečeras lavru strukturāli veido divas daļas, kuras atdala siena. Vienā daļā atrodas muzeji, galerijas, valsts vēsturiskā bibliotēka, bet otra daļa kompleksa ir baznīcas rīcībā – tajā līdz šim mājojuši vairāk nekā 100 mūku.

Kijivas Pečeru klosteris ir slavens arī ar savu pazemes alu tīklu. Bet ēku kompleksā esošais Lielais zvanu tornis ir viens no pazīstamākajiem Kijivas simboliem. Gandrīz 100 metru augstais tornis tika uzbūvēts 18. gadsimtā.