Daļai autovadītāju piešķirta iespēja maksāt 50% soda. Kādos gadījumos tas notiek?

Lai veicinātu sodu apmaksu, 2016. gadā ieviesa izmaiņas sodu apmaksas kārtībā, kas ļauj uz pusi samazināt administratīvo sodu, piemēram, par pārkāpumiem ceļu satiksmē. Šādu pārmaiņu mērķis ir sekmēt brīvprātīgu un savlaicīgu šoferu soda naudas samaksu, nevis uzkrāšanu.

"Šeit tiek panākta tā soda neizbēgamība un soda ātrums, kas ir daudz svarīgāks nekā tas fiskālais efekts valsts budžetā – ja viņš maksātu pēc gada vai pēc trim gadiem, tā naudas summa būtu lielāka, kas patiesībā nav tik būtiski, kā tas, lai persona samaksātu naudas sodu ātrāk, pēc iespējas tuvāk tam pārkāpuma brīdim," skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Administratīvo tiesību nodaļas pārstāve Anda Smiltēna.

Taču ne visi pārkāpēji var pretendēt uz soda samazināšanu. Piemēram, ceļu satiksmē policisti pārkāpuma fiksēšanas brīdī vērtē administratīvā pārkāpuma apstākļus un raksturu, kā arī pārkāpēja personību un to, vai cilvēks atzīst savu vainu. Atlaidi piemērotajam sodam nevar saņemt personas, kas gada laikā jau iepriekš ir bijušas sodītas, autovadītājs atrodas alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmē, kā arī tad, ja pārkāpumu fiksējis fotoradars.

"Piemēram, agresīva braukšana, ātruma pārsniegšana virs 30 km/h un vairāk, tad praktiski policija šādos gadījumos šo daļējo atbrīvošanu no naudas soda samaksas nepiemēro, jo nu tomēr ir jāsamēro, kad cilvēks izdara pārkāpumu aiz neuzmanības un šie pārkāpumi netiek izdarīti bieži, tad tas ir saprotams un ir vērtējams jautājums, bet, ja persona izdara likuma pārkāpumus bieži un nenožēlo izdarīto, tad, protams, šāds pussods netiek piemērots," norāda VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Autovadītājiem, kuriem piemērota daļēja atbrīvošana no soda samaksas, sods jāatmaksā 15 dienu laikā, pretējā gadījumā stājas spēkā pils soda apmērs. "Ja persona kādā brīdī pārdomā un uzskata, ka vēlas "pārstrīdēt", tad šī te daļēja soda samazināšanas iespēja zūd, iesniedzot sūdzību," saka Krapsis.

Pirms trim gadiem, kad likuma izmaiņa stājās spēkā, tā tika asi kritizēta, jo principā tas, vai autovadītājs saņems vai nesaņems daļēju atbrīvošanu no piemērotā soda, – ir atkarīgs no ceļu policijas inspektora subjektīvā vērtējuma. Arī LNT Ziņu uzrunātie autovadītāji šādu kārtību uztver divējādi – vieni uzskata, ja pārkāp, tad arī maksā sodu pilnā apmērā, otri uzskata, ka šāda kārtība ir vērtējama pozitīvi, jo sodu apmēri Latvijā esot pārāk augsti.

Statistika rāda, ka izrakstīto protokolu skaits pērn, salīdzinot ar 2017. gadu, samazinājies par 40 000. Tiesa, ne jau tāpēc, ka šoferi paliek apzinīgāki, bet tāpēc, ka ceļu policistu kļūst mazāk, līdz ar to klātbūtnes kontroles samazinās. Tāpēc arvien vairāk tiek domāts par tehniskajiem līdzekļiem.

"Diemžēl ir jāsaka, ja negadījumu kopējais skaits ir nedaudz samazinājies, tad bojāgājušo skaits ir nedaudz lielāks nekā pagājušajā gadā. Es domāju, ka neatklāšu nekādu jaunumu, bet mēs redzam to, ka ceļu satiksmē piedalās autovadītāji, kas brauc agresīvi, lieto telefonu, izdara dažādus citus pārkāpumus. Mēs arvien vairāk domājam par tehniskajiem līdzekļiem, jo skaidrs, ka, ja mēs koncentrējamies ap Rīgu, tad pārējā Latvijas teritorija paliek mazāk kontrolēta, līdz ar to mums ir jāizplatās uz pārējiem reģioniem," teic Ceļu policijas priekšnieks.

Pērn kopumā no vairāk kā 73 000 izrakstīto protokolu, kas neietver fotoradaru fiksētos pārkāpumus, Ceļu policija piemērojusi daļēju atbrīvojumu no soda samaksas 16 000 autovadītāju. Kā norāda policijā, autovadītāji sodu arī samaksā noteiktajā 15 dienu termiņā.