Latvijas iedzīvotāji par gāzi pēdējos gadus varētu būt pārmaksājuši ap 30%, saka eksperts

Lietu pret "Gazprom" par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Austrumeiropā Eiropas Komisija ierosināja 2015. gadā. Izmantojot varu, Krievijas kompānija ilgstoši izolējusi Baltijas valstis no kopēja gāzes tirgus. Samaksāt par to vajadzēja patērētājiem.

Mārtiņš Zemītis

EIROPAS KOMISIJAS PĀRSTĀVNIECĪBAS LATVIJĀ EKONOMIKAS PADOMNIEKS

Ņemot vērā Latvijas situāciju kā nošķirtam gāzes tirgum, cena, ko jāmaksā piegādātājam [Gazprom], iespējams, bijušas augstākas, jo nav bijis references mehānisms ar lielajiem Eiropas gāzes tirgiem.

Eiropas Komisija gan nav izrēķinājusi, cik tieši Latvijas cilvēki par "Gazprom" gāzi pārmaksājuši.

"Ja kādam ir kāds labs aprēķins, tieši šis ir tas brīdis, kad Komisija aicina ar šādiem aprēķiniem nākt klajā. Tos varēs ņemt vērā konkurences lietas izpētes ietvaros," – norāda Zemītis.

Atbildi Eiropas Komisijai jāsniedz Ekonomikas ministrijai. Pagaidām tā vēl domā, kā un vai vispār var aprēķināt Latvijas patērētāju zaudējumus, par kuru esamību šaubu gan nav.

Balstoties uz Eiropas Komisijas datiem, TV3 Ziņas salīdzināja gāzes cenu Vācijas biržā un "Gazprom" Latvijā. Starpība par vienu megavatstundu enerģijas svārstās no diviem līdz  pat 8 eiro. Līdz ar to pārmaksa gadā veido 65 miljonus eiro, bet, pēc dažu ekspertu aplēsēm, – pat 100 miljonus.

Jāpiebilst, ka "Gazprom" jau solījis, potenciālos pārkāpumus nākotnē novērst. Taču tas, vai un cik lielā mērā kompānija par izdarīto tiks sodīta, būs atkarīgs no cietušo valstu valdību nostājas.