Valdība cenšas glābt Krievijas embargo skartos zivju rūpniecības uzņēmumus

Kredītu garantijas banku nomierināšanai, nodokļu maksājumu pagarinājumi, atbalsts jaunu tirgu meklējumiem, pagarināts termiņš ar Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem iesākto projektu pabeigšanai – ar šādiem atbalsta instrumentiem var rēķināties bez Krievijas tirgus palikušie zivjrūpnieki. Taču nevienam no tiem nebūšot tieša ietekme uz valsts budžetu, jo kompensācijas netiek prasītas.

Atbalstu saņemšanai katrs uzņēmums tiks vērtēts individuāli, un tāpēc pagaidām jel kādu apjomus nav iespējams noteikt. Kopumā labos gados eksports uz Krieviju sasniedza 100 miljonus eiro, vieniem eksports uz šo valsti gadu gaitā samazinājies līdz 20%, citiem saglabājies 90% apmērā.

Nav gan zināms, kad reāli zivrūpnieki saņems atbalstu, kas pienāksies tiem, kuri turpinās strādāt un meklēt risinājumus.

Ja durvis uz Krieviju paliek aizslēgtas, embargo reālās sekas varēs aplēst augustā, septembrī – tad redzēs, kurš uzņēmums savu darbību nespēs atjaunot. LNT kļuva zināms par pirmajām spekulācijām, ka tādi varētu būt pieci uzņēmumi.