"Cik tev vēl palicis krājumos?" Rosina Eiropas valstis par degvielas rezervēm apspriesties "Whatsapp" čatiņā

Situāciju saasinājis karš Irānā, kas būtiski palielinājis Eiropas enerģijas izmaksas un radījis riskus piegādēm caur Hormuza šaurumu – vienu no svarīgākajiem naftas un gāzes tranzīta ceļiem pasaulē. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena norādījusi, ka konflikts Eiropas Savienībai izmaksā gandrīz 500 miljonus eiro dienā papildu enerģijas izmaksās.

Noskaties: Degvielas krīze: problēmas Eiropas lidostās var radīt domino efektu, kas ietekmētu arī Latviju

Rezerves ir, bet cik lielas – nav skaidrs

Lai gan valdību uzturētās stratēģiskās naftas un gāzes rezerves lielā mērā ir zināmas un oficiāli uzskaitītas, daudz mazāk skaidrības ir par komerciālajām rezervēm – uzņēmumu noliktavās, ostu termināļos, lidostās un privātajos uzglabāšanas objektos esošajiem krājumiem.

Tieši tur atrodas liela daļa dīzeļdegvielas, aviācijas degvielas un citu rafinētu produktu. Uzņēmumi bieži nevēlas dalīties ar šo informāciju, jo tas ir komerciāli sensitīvs jautājums, un likums daudzos gadījumos viņiem to neprasa.

Rezultātā amatpersonām ir tikai aptuvens priekšstats par to, cik daudz degvielas šobrīd pieejams un cik ātri rezerves tiek patērētas.

"Whatsapp" čats ātrākai saziņai

Eiropas valstu ministri nesenā sanāksmē atzina, ka šāda situācija rada riskus. Beļģija, Nīderlande un Spānija aicinājušas Eiropas Savienību ieviest reāllaika uzraudzību un precīzāku datu analīzi, īpaši par rafinētajiem produktiem.

Savukārt Grieķijas pārstāvis pat ierosinājis izveidot kopīgu WhatsApp vai Signal čatu starp dalībvalstīm un Eiropas Komisiju, kur operatīvi apmainīties ar informāciju par rezervēm, piegādēm un situācijas izmaiņām.

Tas nozīmē, ka ideja par vienotu saziņas kanālu tiešām ir izskanējusi, jo pašreizējā informācijas plūsma tiek uzskatīta par pārāk lēnu un nepilnīgu.

Gāzi redz labāk nekā degvielu

Salīdzinoši skaidrāka aina ir par dabasgāzi. Pēc 2022. gada enerģētikas krīzes Eiropas valstīm noteikts pienākums līdz ziemai piepildīt krātuves līdz 90% no jaudas. Tāpēc gāzes uzkrājumi tiek uzraudzīti daudz precīzāk.

Savukārt naftas produktu uzskaite atpaliek. Pēdējie plašākie dati par Eiropas naftas rezervēm bijuši no janvāra, un kopš tā laika aktuāla pārskata nav.

Mēs zinām, cik vajadzētu būt, bet nezinām, cik ir

Kā atzinušas vairākas Eiropas amatpersonas, valstis zina, cik lielām rezervēm teorētiski jābūt atbilstoši normām, taču neviens nevar droši pateikt, cik daudz degvielas konkrētajā brīdī ir pieejams reāli.

Tas ir īpaši satraucoši laikā, kad tirgus svārstās, piegādes var tikt pārtrauktas un pieprasījums strauji pieaugt.

Eiropa plāno "Degvielas observatoriju"

Lai situāciju uzlabotu, Eiropas Komisija plāno izveidot īpašu Fuel Observatory jeb Degvielas observatoriju, kas sekotu ES ražošanai, importam, eksportam un degvielas rezervēm. Tas būtu līdzīgs modelis kā ASV Enerģētikas informācijas administrācijai.

Tomēr pagaidām nav zināms, kad šāda sistēma sāks darboties un cik detalizēti dati tajā būs pieejami.