Pensiju plaisa Latvijā: cik saņem pensionāri laukos un cik pilsētā?

Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas pensionāru, bija nepilni 673 eiro. Tomēr, kā norāda "Luminor" pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš, šie vidējie rādītāji bieži neatspoguļo reālo situāciju – liela daļa pensionāru saņem ievērojami mazāk.

22. janvārī 10:19

tv3.lv

Saskaņā ar pieejamajiem datiem par pagājušā gada vasaru lielākā vidējā pensija reģistrēta Mārupes novadā (781 eiro), savukārt mazākā – Rēzeknes novadā, kur tā bija vien 515 eiro.

Noskaties: 55 gados būs par vēlu. Bankas speciālists mudina pensijai krāt uzreiz pēc studijām

Pensionāru sadalījums pēc pensijas apmēra atklāj vēl dramatiskāku ainu, lai gan daļa saņem pietiekami augstas pensijas, ievērojams skaits pensionāru saņem mazāk nekā vidēji – no tiem 27 % saņem robežās no 500 līdz 300 eiro, bet 13 % nesaņem vairāk par 300 eiro, kas nozīmē, ka daļai pensijas līmenis ir tik zems, ka tas būtiski ietekmē viņu ikdienas finansiālo drošību.

Reģionālo atšķirību kontekstā īpaši akūta ir situācija Latgalē un Vidzemē. Arī "Luminor" aptaujas dati rāda, ka tieši šajos reģionos procentuāli ir visvairāk cilvēku, kuri neveic nekādus uzkrājumus pensijai: katrā no šiem reģioniem 13 % iedzīvotāju.

"Šie dati uzsver to, cik svarīgi ir pašam maksimāli censties veidot savu nākotnes uzkrājumu. Tas nav tikai ieteikums, bet gan nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai vecumdienās būtu lielākas iespējas nodrošināt sev stabilu un komfortablu ikdienu. Lai sasniegtu šo mērķi, vidējam ienākumu līmenim vecumdienās būtu jābūt vismaz 70 % no darbā saņemtās vidējās algas. Diemžēl demogrāfiskās tendences Latvijā nav iepriecinošas – sabiedrība noveco, dzimstība samazinās. Tas vēl vairāk uzsver nepieciešamību rūpēties par finansiālo drošību," uzsver Krūmiņš.