Uz saturu

Aptauja: Vien 12% iedzīvotāju zina par valsts apmaksāta medicīniskā papilduztura pieejamību

Tikai 12% Latvijas iedzīvotāju zina, ka cilvēkiem ar diagnosticētu uzturvielu nepietiekamību ir pieejams valsts apmaksāts medicīniskais papilduzturs, liecina uzņēmuma "Nutricia" pasūtītās aptaujas dati.

19. jūlijā 13:49

Aptaujā 92% iedzīvotāju, kuri paši vai kuru tuvinieki ir saskārušies ar vēzi, atzinuši, ka pilnvērtīgs uzturs ir svarīgs gan ārstēšanas laikā, gan atveseļošanās procesā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Savukārt tikai 34% šo respondentu norādījuši, ka jūtas pietiekami informēti par uztura nozīmi onkoloģisko pacientu ārstēšanā. Savukārt 62% atzinuši, ka viņu zināšanas šajā jomā nav pietiekamas.

Aptaujā arī noskaidrots, ka Rīgas iedzīvotāji biežāk nekā mazpilsētu un lauku iedzīvotāji uzskata sevi par labi informētiem par uztura nozīmi vēža ārstēšanas laikā.

Aptauju šā gada jūnijā veica pētījumu aģentūra "Norstat", aptaujājot 1007 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Jau rakstīts, ka medicīniskā papilduztura pieejamība pacientiem ar smagām slimībām jāuzlabo, savlaicīgi pamanot uzturvielu nepietiekamību un nodrošinot piekļuvi uztura speciālistam neatkarīgi no pacienta dzīvesvietas vai ārstēšanās vietas, norādījis Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes loceklis Edgars Āboliņš.

Kā aģentūru LETA informējuši medicīniskā uztura ražotāja "Nutricia" pārstāvji, neplānots svara zudums, īpaši smagas slimības laikā, var liecināt par uzturvielu nepietiekamību, kas var ietekmēt pacienta pašsajūtu, atveseļošanos un dzīves kvalitāti.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Uzņēmumā norāda, ka joprojām trūkst izpratnes par uzturvielu nepietiekamības pazīmēm un to nozīmi onkoloģisko un citu būtisku saslimšanu atveseļošanās procesā. Neplānots svara zudums vēža ārstēšanas laikā nav norma – tā var būt pazīme, ka organismam trūkst uzturvielu un nepieciešama savlaicīga ārstēšana, skaidrojis "Nutricia" medicīnas attiecību un tirgus pieejamības vadītājs Baltijā Dainis Rudovičs.

Uzturvielu nepietiekamība rodas, ja cilvēks neuzņem pietiekami daudz uzturvielu vai organisms tās nespēj pilnvērtīgi uzsūkt. Biežākās tās pazīmes ir neplānots svara zudums, apetītes zudums, izteikts nogurums, muskuļu vājums, biežas infekcijas un nomākts garastāvoklis.

Ar uzturvielu nepietiekamību bieži saskaras onkoloģijas pacienti, kā arī pacienti pēc apjomīgām kuņģa un zarnu trakta operācijām, pēc insulta, smagām infekcijām un zarnu iekaisuma slimībām, kā arī gados vecāki cilvēki.

Lai gan pēdējos gados iespējas saņemt valsts apmaksātu medicīnisko papilduzturu ir paplašinājušās, pacientu pieredze rāda, ka šis atbalsts ne vienmēr līdz cilvēkam nonāk laikus, saprotami un vienlīdzīgi, norāda "Onkoalianse" valdes loceklis Āboliņš, aicinot uzlabot pieejamību.

Lai noskaidrotu savu vai tuvinieka uzturvielu nepietiekamības risku, jāvēršas pie ģimenes ārsta vai ārstējošā ārsta, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm