Ar franču amatnieku palīdzību tiek restaurēta sena ēka Kuldīgā

18. gadsimta beigās celtais Virspilskunga tiesas nams atrodas Kuldīgas centrā. Starp ķieģeļu tiltu un šī brīža tiesu. Plašās telpas, atrašanās vieta, un aura kļuva par iemeslu, lai savas mājas te rastu Kurzemes kultūras mantojuma centrs "Kūrava". Viss bija labi līdz brīdim, kamēr nama tehniskais stāvoklis tika atzīts par bīstamu.

"1970. gados ir uztaisīts paviršs jumta remonts. un, kā smejies, pašā spicē, kores dakstiņi nokrita un gadu desmitos tur ir sūcies mitrums. Sūcies malā," zina stāstīt kultūras mantojuma centra vadītāja Ina Celitāne.

Jau otro gadu nams tiek glābts. Biedrībai pašai nepieciešamo līdzekļu nav, tāpēc sākumā ēka tika pieteikta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības programmai, kā arī saņemti līdzekļi no pašvaldības. Novada dom jau vairākus gadus tieši šādiem projektiem ir gatava dot 50% no līdzekļiem, kurus īpašnieks gatavs ieguldīt pats, vai kāds to izdara viņa vietā.

Ēkas iekšpusē un ārpus tās dzirdama ne vien latviešu, bet arī franču valoda. Apgūt senu namu restaurāciju ieradušies 13 topošie amatnieki no Orleānas. "Tā ir savstarpējā skološanās, jo mūsējie ari nav zemē metami, viņi ir ļoti labi. Darbošanās, galvenokārt, ir ap koka detaļām. Šobrīd tiek restaurēts jumts," skaidro Celitāne.

Tas, kā sadarbība ir veidojusies ir garš stāsts, taču Orleānas amatniecības skolu interesējusi iespēja darboties salīdzinoši neskartā objektā, kādu dzimtenē palicis maz. Mācekļu un viņu pasniedzēju uzturēšanos sedz Eiropas Savienības izglītības programma "Erasmus+".

"Mums šī ir arī profesionāla interese. Salīdzināt, kā amatnieki Francijā un Latvijas teritorijā ir darbojušies dažādos laikos. Mājas uzbūves principi pagātne, un restaurācijas process mūsdienās. Vēl pievienotā vērtība ir fakts, ka Francijā jauniešiem tikpat kā nav iespēju strādāt tik senā objektā, viņus tur nelaistu," norāda pasniedzējs un projekta koordinators Deivids Karjū.

Aptuveni puse franču var sazināties angliski, pārējiem palīdz tulks. Darbi – vietējiem un ciemiņiem īpaši neatšķiras. Profesionālā sagatavotība ļauj uzticēt arī praktiskas lietas.

Iezīmējušās pirmās atšķirības. Latvijā bojātās detaļas, piemēram sijas, pieņemts protezēt. Proti, aizstāt tikai bojātos posmus. "Tas bija viens no tādiem pārsteigumiem, kāpēc nejaucat veco nost un neliekam uzreiz jaunu. Tā bija lielākā profesionālā interese par šiem darbiem," norāda restaurators un projekta vadītājs Emīls Benga.

Autentiskam namam vajag attiecīgas detaļas. Piemēram viena sija tika atvesta no Vecrīgas. Tur kāds nams tika, diemžēl, nojaukts. Sija tika atvesta uz Kuldīgu – atjaunota, un tagad sāks jaunu dzīvi.

Šonedēļ 14 dienu Orleānas amatniecības skolas audzēkņu prakse Kuldīgā beidzas. Atgriežoties mājās par iegūtajām zināšanām būs jāraksta kaut kas līdzīgs atskaitei. Jau tagad skaidrs, ka dominēs tieši temats par koka detaļu protezēšanu, kā alternatīva pilnīgai nomaiņai. Savukārt darbu Latvijā turpinās vietējie speciālisti.