Bankas ziņo par šaubīgiem darījumiem – daļa no tiem, iespējams, ir noziegumi
Skaļie skandāli Latvijas banku sektorā Latvijas komercbanku asociācijas biedriem liks vēl ciešāk sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm noziedzīgu nodarījumu identificēšanā un apkarošanā. Jau šobrīd ik gadu tiek ziņots vidēji par 17 tūkstošiem aizdomīgu darījumu. Vai tie visi ir potenciālie noziegumi?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, šīs nedēļas sākumā izgaismojot Latvijas Bankas prezidenta aizturēšanu, tostarp izteica aicinājumu visām komercbankām ziņot par koruptīviem gadījumiem. Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa raidījumam "900 sekundes" atzina, ka bankas pērn labprātīgi ziņojušas par vairāk nekā 17 000 neprastu un aizdomīgu darījumu.
Banku iekšējās politikas procedūras uzstādījums ir par to, ka jebkuri aizdomīgi darījumi, jebkura aizdomīga informācija ir jāziņo tiesībsargājošām iestādēm. Tādēļ grūti, pat neiespējami noticēt, ka šādus signālus Latvijas tiesībsargājošās iestādes nebūtu saņēmušas iepriekš.
Līdz ar to netieši tiek norādīts, ka no Latvijas tiesībsargājošām iestādēm tiek gaidīta daudz aktīvāka rīcība.
Tas, ka mēs kūtri strādājam, maigi izsakoties, neatbilsts patiesībai. Jāsaka,ka ne jau visi tie 17 000 ir aizdomīgi darījumi. Tas nav tīri korekti tā teikt. Ja mēs iepriekš plātīdamies par konkrēto gadījumu, stāstīsim sabiedrībai.
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks sauc skaitļus – pērn izmeklēšanas iestādēm nodoti materiāli par 225 iespējamiem noziegumiem. 85 gadījumos ir ierosināts kriminālprocess, 39 materiāli pievienoti jau esošiem kriminālprocesiem, 101 materiāls vēl izskatīšanā.
Nedaudz vairāk kā 200 ir tieši par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Materiālos nauda, kas figurējusi shēmās vai legalizēta, ir vairāk nekā viens miljons eiro.
Izsekojot noziedzīgi iegūto līdzekļu kustību, pērn izdevies atrast un iesaldēt 45 miljonus eiro. Salīdzinot statistiku, šo iesaldēto līdzekļu apmērs pēdējos gados audzis – attiecīgi gadu iepriekš – 2016. gadā tie bija 36 miljoni, vēl gadu agrāk – 21 miljons.
Runājot par naudas atmazgāšanas shēmām, Komercbanku asociācijas vadītāja norāda, lai gan pērn ieviesti daudz augstāki standarti, kas attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, kas rezultējušās vairāk nekā 30 tūkstošu klientu sadarbības pārtraukšanā ar bankām, acīmredzot ir jāpārskata un jānosaka vēl augstāki standarti sadarbībā ar klientiem.
Pilnīgi skaidrs, ka turpmāka standartu paaugstināšana, kas acīmredzami ir nepieciešama, vēlreiz skaudri iezīmēs arī situāciju, ar kādu Latvijā saskaramies, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir 20%, līdz ar to visi tie uzņēmumi Latvijā, kas darbojas vai ir tuvi ēnu ekonomikas sadaļai, arī šiem uzņēmumiem ir svarīgi pārvērtēt savu darbību un saprast, ka bankām pie šīs situācijas būs vēl pastiprinātāk jāvērtē ieņēmumu avoti, patiesā labuma guvēji, līdzekļu izcelsme.
Komercbanku asociācijas biedriem turpmāk esot vēl stingrāka apņēmība ciešāk sadarboties ar tiesībsargājošām iestādēm noziedzīgu nodarījumu identificēšanā un apkarošanā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
