Izgāžas uzņēmēju iecere izveidot nolietotu riepu izgāztuvi Rīgā

Uzņēmuma iesniegumā Rīgas domei teikts, ka jaunajā nolietoto riepu reģenerācijas vietā plānots veikt visu veidu nolietoto riepu priekšapstrādi jeb mehānisku riepu sagriešanu mazākos gabalos, kā arī vieglo automašīnu riepu presēšanu. Kopējais plānotais priekšapstrādes apjoms ir iespaidīgs – 10 000 tonnas gadā.

Domniekiem uzreiz radās jautājums, vai milzu riepu noliktava neapdraud pilsētas drošību – iepriekš bijuši gadījumi, kad riepu noliktavas, faktiski izgāztuves, aizdegas ar milzu liesmu, un indīgie dūmi izplatās pa visu pilsētu, un, beigu beigās, riepas neviens nevēlas savākt.

"Starta ielā, arī Daugavas labajā krastā. Riepas atved, un tur ir noliktas atstātas, aizmirstas, krājas kalni. Un neviens negrasās izvest! Ja lēmumā nav ne vārda par izvešanu, vai neatbalstīsim šādu krājumu izveidošanos?" jautā Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR).

"To pašvaldība nekontrolē nekādā veidā. Atļaujas darbībām ar atkritumiem izsniedz Valsts vides dienests un seko līdzi tam, lai neveidojas krājumi," saka Rīgas domes Vides pārvaldes priekšniece Evija Piņķe.

Sēdē piesaukts arī Jūrmalas riepu izgāztuves gadījums, kas beidzās ar milzu ugunsgrēku. Tas bija spilgts piemērs, ka valstī uzņēmēji var ievest un uzglabāt teju jebkāda veida atkritumus neatkarīgi no tā, vai var garantēt šo atkritumu pārstrādi.

"Nebija tas pozitīvākais piemērs. Cik esmu informēta, tad valsts dienests tagad savas rīcības plāno, rēķinoties, ka šādas situācijas var rasties," teic Piņķe.

Mājokļu un vides departamenta pārstāve skaidroja, ka pašvaldībai nav šādas informācijas. Beigu beigās, domnieki nolēma jautājumu atcelt uz nākamo sēdi un aicināt uz jautājumiem atbildēt gan VVD, gan firmas vadītāju. Internetā atrodamā informācija liecina, ka firmai ir 6584 eiro liels nodokļu parāds.