Muzejiem jākļūst daudz inovatīvākiem, jāiesaista cilvēki, uzskata speciālisti
Latvijas muzeju vide šobrīd piedzīvo pārmaiņas. Nozares pārstāvji stāsta, ka ir jādomā ne vien par piesaistošām ekspozīcijām, bet arī par īpašu komunikāciju. Kā iziet ārpus rāmjiem, vienlaikus saglabājot savas funkcijas? – uz šādu un līdzīgiem jautājumiem atbildes pirmdien meklēja 23 reģionālo muzeju pārstāvji.
"Jābūt tā, ka lūdzas, lai laiž iekšā muzejā, nevis tā, ka ar varu jāvelk iekšā," šādus vārdus pirms vairāk nekā 30 gadiem muzejniekiem teicis Imants Ziedonis, un tie viņiem kļuvuši par moto, pēc kā vadīties arī šodien.
Paša Ziedoņa izlolotā vasarnīca Murjāņos ir lielisks piemērs, kā apmeklētājos rosināt interesi par memoriālā muzeja apmeklēšanu. Tā vietā, lai sausi stāstītu par latviešu dzejnieku, muzejnieki ekspozīcijas pamatā likuši sevis izzināšanu un ciemošanās sajūtu. To, cik jauki ir viesoties pie dzejnieka, iedzert tēju un apēst kādu cepumu, jebkurš interesents var gan uzzināt, gan ar to dalīties sociālo tīklu vietnē "Instagram". Tieši tas – mūsdienīga un saistoša kultūras mantojuma popularizēšana – nu jau ir kļuvusi par lielu mākslu, kas ne katram ir pa spēkam.
Muzeji ir tādā pārmaiņu laikā, un mums ir jāsaprot, ka tās cilvēku vajadzības ir mainīgas. Cilvēkiem vairs nepietiek atnākt un paskatīties. Viņi grib kaut ko vairāk. Un, ja muzejs spēj piedāvāt kaut ko vairāk, tad arī apmeklētāji paši nāk, jo viņiem tas šķiet interesanti. Man liekas, muzejiem ir liels izaicinājums par to domāt.
Turpinot Ziedoņa aizsākto tradīciju vasarnīcā reizi gadā rīkot viesības, nu jau trešo gadu tās tiek organizētas ar mērķi diskutēt par muzeju patērētāju kultūru. Šā gada tēma – komunikācija.
"Te nu jāsaka, attiecībā tieši uz mūsu muzeju, mēs vēl diezgan grēkojam, jo tā jau liekas, ja mēs esam afišu izlikuši un sociālajos tīklos ielikuši, tad jau ir gana. Bet diemžēl dzīve pierāda, ka ar to nav gana, ka cilvēks vēl gaida kaut kādu tādu intīmāku uzrunu. Lai ieinteresētu kādu, pie tā vēl strādāt un strādāt," uzskata Talsu novada muzeja direktore Mirdza Jonele.
To, ka tāda veida komunikācija ar potenciālajiem muzeju apmeklētājiem, lai tie kļūtu par viņu iepriekš plānotu galamērķi, ir sarežģīta, atzīst arī skolniece Paula. Tomēr viņai, sadarbojoties ar vairākiem muzejiem Jūrmalā, izdevās rast veiksmīgu risinājumu, kā piesaistīt garāmgājēju uzmanību. Proti, pilsētā, kur Rainim un Aspazijai veltītas vairākas piemiņas vietas, cilvēki bija aicināti ar krītiņiem uz ietves rakstīt šo dzejnieku rindiņas.
Būtībā teicām – uzrakstiet to, kas jums patīk, un, man šķiet, ka tas arī visvairāk nostrādāja. Mēs uzrunājām arī tūristus, un viņi labprāt nāca un ņēma to dzejoli, kas bija iztulkots angliski. Un, redzot, ka tas ir par mīlestību, viņi teica, ka, jā, vēlas šo uzrakstīt. Bija interesantas situācijas, kad atnāca vīrietis ar savu sievu, viņš uzrakstīja to dzejas rindiņu un pēc tam apskāva savu sievu. Un tas ir tik jauki!
Jāpiebilst, ka atkāpties no ierastā muzeju žanra atļāvušies arī restaurētā Raiņa muzeja Tadenavā projekta autori. Viņi jau pirms diviem gadiem atvērto memoriālo muzeju izveidojuši tādu, kādu uzskata atbilstošu 21. gadsimtam – ar rotaļām, iztēles veicināšanu un uzdevumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
