"Estlink" sabotāža: kā Latvija gatavojas aizsargāt stratēģiskos objektus?
Latvijā jāstiprina kritiskās enerģētikas infrastruktūras aizsardzība. Iespējamas izmaiņas tā nodrošināšanai valdības līmenī grasās virzīt ekonomikas ministrs, kurš šodien apmeklēja vienu no "Latvenergo" ražotnēm. Tā šodien darbojas ar pilnu jaudu pēc tam, kad Baltijas elektroenerģijas savienojums ar Somiju cieta sabotāžā.
Pēc elektrokabeļa "Estlink 2" iespējamās sabotāžas Baltijas jūrā Rīgas pirmā termoelektrocentrāle šodien darbojas ar pilnu jaudu. Aktualizēts jautājums arī par Latvijas kritiskās infrastruktūras drošību.
Valstij piederošo energokompāniju "Latvenergo" politiski pārrauga ekonomikas ministrs, kurš šodien apmeklēja uzņēmuma ražotni – Rīgas pirmo termoelektrocentrāli. Šī vizīte ir reakcija uz Somijas-Igaunijas elektrokabeļa "Estlink 2" sabotāžu, kas jau izraisījusi augstākas enerģijas cenas reģionā un bažas par infrastruktūras drošību.
Dūmi virs Rīgas pirmā termoelektrocentrāles nozīmē, ka tieši šobrīd notiek koģenerācija, proti, paralēli, tiek ražota gan elektroenerģija, gan siltums. Par kurināmo izmanto dabasgāzi, bet ir arī rezerves variants, ja kaut kas noiet greizi ārkārtējās situācijās. Ja ir problēmas ar šī resursa piegādi vai padevi, tad par kurināmo var izmantot arī dīzeļdegvielu.
Rīgas pirmais TEC patlaban darbojas ar pilnu sparu, savukārt krietni jaudīgākajā otrajā termoelektrocentrālē Salaspils novadā strādā viens no energoblokiem. Ņemot vērā siltos laika apstākļus, visticamāk, iekārtas stāvētu dīkā, ja nebūtu bojājums "Estlink" kabelī. Ražošana šobrīd ir būtiska gan elektroenerģijas pieejamībai, gan cenai, kas šodien jau tā ir 14 centu par kilovatstundu, kamēr dienu iepriekš par aptuveni četrām reizēm zemāka. Šodien elektrība varēja būt vēl dārgāka, ja nebūtu vietējās ģenerācijas, kas kompensē plūsmu no "Estlink 2". Pēdējo dienu notikumi raisījuši pamatīgu, arī politisku, šūmēšanos ar mērķi nostiprināt kritiskos objektus.
Viktors Valainis: "Jūrā var braukt kuģis, šeit arī viss kaut kas var notikt. Jābūt gataviem arī aizsargāt savu infrastruktūru."
TV3 Ziņas: "Bet jūs varat pateikt: ko tas īsti nozīmē? Stiprināt, aizsargāt, monitorēt? Frāzes ir jaukas, protams, gan jau visi piekritīs, ko tas nozīmē? Te stāv cilvēki ar automātiem, kāda ir tā doma?"
Viktors Valainis: "Nu viens piemērs. Nu pat kā nu mums bija iespēja šodien šeit visiem atnākt, ielūkoties, kā šeit izskatās, bet tas notiek zem stingras uzraudzības. Tikpat labi šeit varētu lidot kāds drons, bet "Latvenergo" nav nekādu tiesību šo draudu notriekt."
Infrastruktūras aizsardzība aktuāla arī saistībā ar februārī iecerēto Baltijas valstu atdalīšanos no tā sauktā Brell elektroloka, kur trīs valstis joprojām ieaustas vēsturiskajā padomju laika tīklā kopā ar agresorvalsti Krieviju. Lietuvā, piemēram, esot izveidota speciāla policijas vienība, kas apsargā stratēģiski nozīmīgos objektus.
Mārtiņš Čakste: "Ja to pareizi izdara, tad būtu iespējams arī, ka varbūt mēs, visi kritiskās infrastruktūras turētāji, varētu daļēji piedalīties šāda projekta finansēšanā. Būtu labi, ka kaut kas tāds tiek izveidots, jo daudzas lietas mēs kā civilie nedrīkstam darīt."
TV3 Ziņas: "Vai ir bijuši kaut kādi incidenti, notikumi vai aizdomas par kaut ko, kaut kādi cilvēki tur gar žogiem slapstās un lūkojas, vai kādi aizdomīgi droni lido vai kaut kas tamlīdzīgs? Attiecībā uz ražošanas infrastruktūru "Latvenergo" pārraudzībā."
Mārtiņš Čakste: "Jā, nu notikumi notiek visu laiku. Jūs paši redzat, jūs zināt, Eiropā par tādiem notikumiem ik pa laikam tiek ziņots. Mēs neesam izņēmums, tāpēc esam vienmēr modri un gatavi."
Ekonomikas ministrija iespējamus risinājumus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai gatava virzīt valdībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
