Rinkēvičs skaidro, cik ātri sabiedrotie nāks palīgā kara gadījumā

Īpašo uzdevumu vēstniece Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM) Baiba Braže pirmā atbildējusi satrauktajiem "X" lietotājiem par NATO 5. pantu. "NATO Ziemeļatlantijas līguma 5. pants nosaka pienākumu nekavējoties palīdzēt valstij, pret kuru noticis uzbrukums, individuāli vai kopā.

".BRUŅOTA uzbrukuma gadījumā katra no pusēm nekavējoties palīdzēs pusei vai pusēm, pret kuru vērsts uzbrukums, rīkojoties atsevišķi & kopā un veicot VISU NEPIECIEŠAMO darbību, t sk arī bruņota spēka, lietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas telpas drošību" #NATO 5.p https://t.co/jU1dgezoKo

— Baiba Braže (@Braze_Baiba) February 26, 2024

Arī Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs iesaistījies diskusijā, norādot, ka nav vajadzības apšaubīt sabiedroto sniegtās garantijas, tomēr atgādina, ka militāra apdraudējuma gadījumā ar pašiem būs darbi, kas veicami.

"1949. gada Vašingtonas līguma 5. pants paredz, ka "puses bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kolektīvās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību." Šo juridisko un politisko apņemšanos pēdējo 75 gadu laikā Alianse īsteno ar NATO militāro struktūru palīdzību (plānošana, apgāde, mācības utt.)," skaidro Rinkēvičs.

"Pēc 2014. gada Krimas pretlikumīgās okupācijas un lai 5.pants uzbrukuma gadījumā sāktu uzreiz efektīvi darboties, NATO vairākos samitos lēma par sabiedroto spēku izvietošanu Austrumu flangā, tostarp Latvijā. Mainoties situācijai, tika un tiek precizēti plāni un sabiedroto klātbūtnes apjoms (Latvijā sabiedroto spēkus vada Kanāda)."

"Saprotot, ka politiska lēmuma pieņemšana prasa laiku, bet lai aizsardzība būtu efektīva no pirmā brīža, NATO spēku Eiropā virspavēlniekam ir deleģētas vairākas pilnvaras spert nepieciešamos soļus, lai īstenotu reģionālos aizsardzības plānus. Mainoties situācijai, plāni un konkrēti soļi pastāvīgi tiek precizēti, bet detaļas, protams, nav izpaužamas."

"Katras valsts pamatuzdevums ir maksimāli nodrošināt savu drošību un gatavību (NATO līguma 3. pants), tieši tādēļ ir svarīgi, ka mūsu NBS tiek attīstīti un gatavoti, tas pats attiecas uz valsts drošību kopumā. Mums palīdzēs, bet pašiem arī par sevi pastāvīgi jārūpējas."

Latvijas Nacionālās drošības likuma 8. pants nosaka atbildību par "5. panta procedūru iedarbināšanu":

"[8.pants] Valsts prezidents:

7) ja noticis militārs uzbrukums, nekavējoties pieprasa Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu un pilnvaro Ziemeļatlantijas līguma organizāciju veikt pasākumus, kurus tā uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai saglabātu un atjaunotu Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros);

8) pieņem lēmumu par Latvijas Republikas nostāju, ja cita Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pieprasa izskatīt jautājumu par Ziemeļatlantijas līguma organizācijas kolektīvās aizsardzības atbalstu (1949. gada 4. aprīļa Ziemeļatlantijas līguma 5. panta ietvaros) un ja Ministru kabinets ir aizkavēts pieņemt šādu lēmumu."

"Kopš 2014. un 2022. gada Krievijas iebrukuma Ukrainā NATO ir daudz darījis, lai pilnveidotu kolektīvo aizsardzību. Militāra iebrukuma gadījumā pirmos pretsoļus jebkurā gadījumā būs jāsper mūsu bruņotajiem spēkiem, sabiedroto spēkiem, kas jau šeit dislocēti un visai Aliansei kopumā. Protams, ka paralēli notiks arī sabiedroto spēku mobilizācija un pārsviešana uz "5. panta reģionu," skaidro Rinkēvičs.

Līdz ar to nav pamata apšaubīt 5. panta garantijas, bet ir prātīgi saprast, ka, ja piepildās sliktākais scenārijs, arī mums ir un būs savi darbi veicami, norāda prezidents.