Aptauja: 12% Latvijas iedzīvotāju varētu "apšaut citus" dēļ situācijas valstī
Latvijā sociologi pagājušā gada nogalē veica savu ikgadējo pētījumu par agresivitātes līmeni sabiedrībā. Aptauja rāda, ka ap 12% iedzīvotāju jūtas tik saniknoti, ka atzīst- varētu pat šaut uz citiem. Interesanti, ka šo, galēji nikno cilvēku īpatsvars, pērn nav pieaudzis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Un lielais vairums mūsu līdzcilvēku ir miermīlīgi un savaldīgi par spīti grūtībām.
Sabiedrības agresivitātes indekss: cik bieži jums ir vēlme apšaut visus tos, kuru dzīve valstī ir tāda, kāda tā pašlaik ir? Šāds nosaukums ir visai kutelīgai aptaujai, ko decembrī pētījumu centra SKDS darbinieki veica Latvijā, iztaujājot 1000 respondentus, zvanot pie viņu durvīm un uzdodot šo jautājumu aci pret aci. Aptauja veikta regulāri, kopš 2014. gada. Interesanti, ka pirms 6 gadiem sabiedrības agresīvākā daļa bija pat aktivizējusies vēl vairāk, nekā tagad.
Tagad vidēji katrs desmitais pasaka – manī ir tik lielas dusmas, ka būtu gatavs uz fizisku vardarbību, ja vien nespēšu noturēties, un būs iespēja izgāzt dusmas fiziski.
"Interesanti bija paskatīties, kā ar Covid-19 – vai ir mainījušies. Bija pamats gaidīt, ka agresivitātes līmenis būs audzis. Bet aptaujas dati rāda, ka iekšējās agresivitātes līmenis ir palicis plus mīnus tāds kā iepriekš. Tie bija 12%, kas teica: jā, man ļoti bieži ir šādas," saka Kaktiņš.
Bet kāpēc tik daudz agresijas redzam ikdienā, piemēram, interneta komentāros? Atklāts jautājums, vai atbildot uz šo jautājumu klātienē cilvēki tomēr neslēpj patiesās sajūtas, bailēs no represijām, vai kaunoties par sajūtām runāt atklāti?
"Pastāv varbūtība, ka kādi nepasaka patiesību par savām emocijām. Bet es nedomāju, ka blēdības procents ir pārāk liels. Bet situācija strauji mainās, ekonomiskā krīze, ierobežojumi, es pieļauju iespēju, ka pēc pāris mēnešiem aina var būr savādāka," pauž SKDS vadītājs.
Komunikācijas zinātnes doktors Mārtiņš Kaprāns uzskata, ka šī aptauja norāda uz faktu, ka absolūti lielākā daļa Latvijas sabiedrības tomēr ir miermīlīga un savaldīga. Lai gan pēdējā laikā aktivizējušies cilvēki, kuriem Codi-19 drošības normas ir apriebušās, vai tās tiek uzskatītas par kaitnieciskām, šī aizvien ir minoritāte.
"Ir noteikti sabiedrības segmenti, kur tiešām ir sāpīgi skāris nodarbinātības ziņā. Visi ierobežojumi, kas daļai nepieļaujami. Radies iespaids, ka jābūt kopējam noskaņojumam jāiemiesojas reakcijā, ka cilvēks tiešām būtu gatavs iet un nogalināt, bet mēs to neredzam. Četru procentpunku pieaugums ir nenozīmīgs, kopējais noskaņojums liecina par zināmu stabilitāti," norāda komunikācijas zinātnes doktors.
Aptaujā gan nav sīkāk izvērsts, kuros reģionos, kādā vecuma un dzimuma grupā Latvijas iedzīvotāji ir agresīvāki, un kurā – miermīlīgākie. Tomēr turpmākajās aptaujās varētu iekļaut arī sīkāku izvērtējumu, atzīst SKDS vadītājs, tad arī kopējā aina būtu skaidrāka un izsmeļošāka.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
