Briežu bari līdz zemei noēd rapšu laukus – zemnieki gatavojas rakstīt vēstuli valdībai
Mežacūku populāciju Latvijas mežos mazinājis mēris, taču tagad Latvijas zemnieku sējumus postīt metušies brieži.
Lauksaimnieki, īpaši Kurzemē, sūdzas, ka briežu bari jau sniedzas simtos un izposta pat trešdaļu agrīno sējumu. Zemnieki gatavojas vērsties valdībā. Valsts meža dienests jau solījis palielināt briežu medību atļauju skaitu.
Abavas novada pusēs brieži līdz zemei noēduši kādu rapšu lauku 40 hektāru platībā.
Šis briežu nagu pēdu klātais lauks pieder Abavas novada lauksaimniekam Zigmantam Mazūram. Viņš sūrojas, ka briežu bari pēdējos gados kļuvuši tik nekaunīgi, ka pat no cilvēkiem vairs nebaidās.
Kā nokūst sniegs, tā faktiski jau medības ir beigušās – ir saudzēšanas laiks šiem dzīvniekiem. Es pagājušogad braukāju ar trokšņu pistoli baidīju, un brieži jau ir pieraduši, viņi zina, ka viņus nedrīkst medīt. Viņš paskatās pāri laukam, ja viņš tur ir, viņš nemaz nemūk, viņam jāiet klāt, lai viņš aizmuktu.
Mazūrs briežiem kopumā jau zaudējis 70 no saviem 200 hektāriem rapša sējumu. Tikpat skumji klājies viņa kaimiņam Andim Vicinskim.
Man arī kaut kādi 200 hektāri ziemas rapša ir iesēti, es jau kādus 80 esmu izdiskojis, ko jāpārsēj būs, jo nav jau jēga atstāt. Zaudējumi ir ļoti lieli, bet nu tur nekas tāpat neizaugs. Tur nevar atgūt to, ko tu esi ieguldījis.
Tādēļ viņi kopā ar citiem zemniekiem šobrīd gatavo vēstuli Zemkopības ministrijai, lūdzot palielināt izmedījamo briežu skaitu un pagarināt medību periodu. Viņu pusē nostājusies arī "Zemnieku saeima".
Savulaik cilvēki novēroja briežu barus, kur bija 40 līdz 60 dzīvnieki. Tagad jāsaka, ka brīžiem šajos ganāmpulkos ir līdz pat 200 dzīvniekiem. Ja šāds bars noiet pāri lauksaimnieka sējumiem – ziemas rapsim, kviešiem, tad sekas tur ir diezgan letālas.
Valsts meža dienestā, kas uzskaita savvaļas dzīvniekus, atzīst, ka staltbriežu skaits Latvijā pēdējos gados pieaudzis un sasniedzis 57 000. Bet tādēļ palielināts arī medību atļauju skaits tā, lai tas pārsniegtu briežu dabisko ataudzi. Piemēram, pagājušogad ļauts nomedīt 18 000 briežus, bet mednieki izmantojuši 15 000 atļaujas. Tagad dienest plāno atļauju skaitu palielināt vēl.
"Dienvidkurzemē un Zemgalē pēc pēdējiem datiem tas skaits nemainās. Viņam vajadzētu samazināties uz tiem nomedīšanas apjomiem, bet viņš paliek stabils. Tātad būtu jāpalielina šie te apjomi vēl krasāk, lai samazinātu būtiskākos postījumus mežsaimniecībai," skaidro Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Tomēr zemnieku vēlmei saīsināt briežu saudzēšanas periodu, lai viņus drīkstētu šaut arī pavasarī, kad brieži nopļauj agrīnos asnus, savvaļas zvēru uzraugi nepiekrīt.
Lūsis norāda: "Tūlīt viņiem nāks jaunā paaudze. Ne pa velti medību noteikumos ir saudzēšanas termiņi. Mūsu uzskats ir, ka jāmedī tad, kad ir atļauts, intensīvi jāmedī. Ja nepieciešams, var arī saņemt papildus medību atļaujas, ja ir šie bojājumi nodarīti. Nevis tad, kad ir saudzēšanas periods, tad medīt šos staltbriežus."
Pēc meža dienesta aprēķiniem savvaļas dzīvnieki (brieži un mežacūkas) lauksaimniecības kultūrām nodara postījumus ne vairāk kā 10% apjomā no sējumu platības.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
