Emocionālā palīdzība pēc dzemdībām – neesoša. Vāc parakstus, lai Latvijā ieviestu atbalsta programmu jaunajiem vecākiem

Iniciatīvas autors ir fonds "Mammamammai.eu". Fonds uzsver, ka Latvijā "ilgstoši netiek prioritizēta sieviešu emocionālā un fiziskā labsajūta grūtniecības laikā, bet jo īpaši pēc dzemdībām."

"Tālāk par polemiku medijos vai žurnālistu rosinātas diskusijas netiekam, un tāda izceļas vien pēc kārtējā pētījuma vai nelaimes gadījuma publicēšanas, kas atklāj pieredzētu vardarbīgu dzemdību stāstus vai pēcdzemdību depresijas sekas," norāda iniciatīvas autori.

Fonds "Mammamammai.eu" aicina izvērtēt iespējas paplašināt valsts atbalstu jaunajiem vecākiem.

Iniciatīvas autori piedāvā risinājumu izstrādāt trīs virzienos:

• pirmkārt, ieviest divas līdz trīs preventīvas konsultācijas jaunajiem vecākiem, lai praktiski un informatīvi sagatavotos dzemdībām;
• otrkārt, ieviest plašāku atbalsta paketi sievietēm pēc dzemdībām – uzlabota medicīniskā uzraudzība, piemēram, valsts apmaksātas analīzes un citi izmeklējumi, ko nozīmē speciālists, nodrošināts fizioterapeita un psiholoģiskais atbalsts, piemēram, dūla, vecmāte, psihoterapeits, kā arī zīdīšanas konsultācijas;
• treškārt, nepārtraukts kvalificēta speciālista atbalsts dzemdību laikā un vismaz divas stundas pēc dzemdībām.

Fonds uzsver, ka attiecībā uz dzemdību pēcaprūpi sievietēm, ģimenes ārsts šobrīd ir teju vienīgais speciālists, kas papildus saviem pamatpienākumiem un citiem prakses pacientiem salīdzinoši īso vizīšu laikā nodrošina jauno ģimeņu uzraudzību pēc bērna piedzimšanas.

"Neskatoties uz pēcdzemdību skrīninga pienākumu, faktiski šim monitoringam nav resursu. Sievietei sešas nedēļas pēc dzemdībām ir paredzēta viena vizīte pie ginekologa, kurā ir jāaptver pārāk daudzi jautājumi pārdesmit minūtēs. Šobrīd veselības aprūpē vispār netiek paredzēts, ka tiek apzināta jauno māmiņu pašsajūta, tai skaitā psihoemocionālais stāvoklis, zīdīšanas prasmes un tā tālāk, kā arī vajadzība pēc palīdzības pēcdzemdību periodā. Pētījumi pierāda, ka tieši šis periods ir izdegšanas, depresijas un citu emocionāli grūtu stāvokļu riska periods," norāda fonds.

Kā piemēru iniciatīvas autori min citu valstu pieredzi – Nīderlandē un Beļģijā jaunās māmiņas saņem astoņas speciālista mājvizītes vismaz 24 stundu kopapjomā. Speciālists ir zinošs zīdīšanas, handlinga, emocionālā stāvokļa skrīninga un citos jautājumos.

"Savukārt Dānijā jaunās ģimenes saņem preventīvo aprūpi un atbalstu mājās visu pirmo bērna dzīves gadu. Zviedrijā zīdīšanas konsultācijas sedz apdrošināšana, un vecmātes pirmo četru dienu laikā pēc dzemdībām veic tik daudz mājas vizīšu, cik nepieciešams," turpina fonds.

Par iniciatīvu parakstīties vietnē "Manabalss.lv".

Kā ziņots, jautājums par pēcdzemdību depresiju sabiedrībā kļuva aktuāls pēc Annas Jansones pazušanas. 1989. gadā dzimusī Jansone ar šogad pasaulē nākušo meitu Luīzi Evertovsku 1. novembra rītā ap pulksten 9 izgāja no savas dzīvesvietas Rīgā, Pētersalas ielā. Saņemot informāciju par mātes un meitas bezvēsts prombūtni, policija nekavējoties personas izsludināja meklēšanā un sāka plašus meklēšanas pasākumus.

Tajā pašā dienā pārbaudītas adreses, kur sieviete ar bērnu varētu uzturēties, kā arī pārmeklēta apkārtne. Policisti noskaidroja, ka 1. novembra rītā sieviete ar bērnu pametusi savu dzīvesvietu ar nomas automašīnu. 2. novembrī, turpinot meklēšanas pasākumus, meža masīvā Jelgavas novadā, Valgundes pagastā policijas darbinieki atrada minēto nomas automašīnu "Toyota Corolla", kuras salonā atradās miris minētais zīdainis. Vēlāk mirušās meitenītes tēvs medijiem atklāja, ka sieviete slimojusi ar pēcdzemdību depresiju.