Gaisa (ne)kvalitāte Rīgā. Kādas avārijas dēļ nemaz nevar iegūt datus par piesārņojumu

Gaisa kvalitāti galvaspilsētā un visā valstī mēra šādās monitoringa stacijās. Tās nosaka putekļu, slāpekļa dioksīda un citu vielu apjomu gaisā. Līdz šīm Rīgas pašvaldība gaisa monitoringu veica ar trim stacijām, taču tagad viena no tām vairs nestrādā – tā tika sabojāta autoavārijā.

Foto

"18. jūlijā Valdemāra ielas monitoringa stacijā ietriecās automašīna. Šobrīd šī stacija vairs nedarbojas. Šobrīd mums ir pasūtīta jaunā monitoringa stacija, kuras piegādi mēs tikai gaidām. Jārēķina, ka jaunā monitoringa stacija ir vismaz 100 000 eiro," stāsta RD Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes vadītāja Evija Piņķe.

Šā gada gaisa piesārņojuma rādītāji Rīgā ir normas ietvaros, taču tam par iespējamo iemeslu kalpo tas, ka Valdemāra ielas monitoringa stacija vairs nedarbojas. Tieši tajā vairāku gadu laikā tika reģistrēts paaugstināts gaisa piesārņojums.

Transportlīdzekļu izplūdes gāzes, uzņēmumu saimnieciskās darbības radītie piesārņojumi, kā arī siltumapgādes procesā radītie dūmi – šie ir galvenie iemesli netīram gaisam Rīgā. Reālu apdraudējumu cilvēku veselībai un pat dzīvei rada smalkās putekļu daļiņas.

Lai Eiropas Komisijā spriestu par Latvijas paveiktajiem un plānotajiem darbiem gaisa piesārņojumu apkarošanā, tai ir nepieciešams izvērtēt gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam. Taču šīs programmas  joprojām nav.

Gaisa kvalitātes pētnieki norāda – ja Eiropas Komisijas direktīvas nebūtu spēkā, bet to vietā darbotos Pasaules Veselības organizācijas divreiz stingrākie normatīvi, tad Latvijā netiktu izpildīta neviena prasība.

Video