"Izmisums, bezcerība, nu… smagi!" Evakuētie no Stiklu ciema šokēti par notikušo

Sadūmojumam naktī un agri no rīta kļūstot arvien spēcīgākam un radot nepatīkamu sajūtu elpceļos, Puzes pagasta Stiklu ciemu piekrita pamest arī tie, kuri iepriekš atteicās no evakuācijas. Tagad ciemā ir tikai glābēji, piekļūšana ierobežota, civiliedzīvotājiem ļauj ienākt tikai īslaicīgu brīdi, lai paņemtu pašas nepieciešamākās lietas.

Uz tuvējo Blāzmas ciemu evakuētās pensionāres ar lielām cerībām klausās laika ziņās – vai nu, lai lietus nodzēš ugunsgrēku, vai arī vējš ir citā virzienā un varētu pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ mājās Stiklu ciemā.

Ināra

evakuētā Stiklu ciema iedzīvotāja

No liesmām, lai nepārņem dzīvojamās mājas, par to es visvairāk satraucos. Ja man māja nodeg, man ir drupas, jo tas, kas man ir, mugurā tik. Nu vairāk nekas!

Evakuētos pensionārus pašvaldība izmitina un nodrošina ēdienreizes bezmaksas. Taču evakuācijas ātrumā nav gan paspēts paņemt līdzi visu vajadzīgo.

Baiba

evakuētā Stiklu ciema iedzīvotāja

Veselu nakti gulējām dūmos, dienu pavadījām dūmos, tad policija parādījās.

Savukārt vēl kāda evakuētā Stiklu ciema iedzīvotāja Ināra stāsta: "Gribēju kaķi paņemt līdzi, bet, kur tad var paņemt līdzi to mežoni. (LNT Ziņas: Kas to kaķi baro?) Vakarā dēls, kā solīja, aizbraukšot, jo it kā iekšā ielaižot lopus pabarot un tad ātri jābraucot prom."

Antra

Specializētās internātskolas "Stikli" audzinātāja

Mēs esam ārpus "Stikliem". Mums ļoti gribas zināt, kad mēs varēsim atgriezties, kas tur notiek.

Ar milzu interesi, lasot un skatoties visas iespējamās ziņas, kā glābēji cīnās pret liesmām, seko līdzi evakuētie 20 bērni un audzinātājas no Stiklu ciema specializētās internātskolas. Viņi pauž šoku, cik tuvu liesmas diennakts laikā pietuvojušās un kā uguns izpostījis mežu pie skolas, kurā bērni vēlējās iet lasīt mellenes un brūklenes.

Inta Pāvelsone

specializētās internātskolas "Stikli" audzinātāja

Tagad tur ir postaža, viss izdedzis, purvs ir pilnīgi izdedzis, mēs sapratām, ka dzērvenes šogad nebūs. Tāds izmisums, bezcerība, nu, smagi. Negaidīti, ka tas viss notiek ar mums. Mūsu skaistā zaļā vide ir izdegusi.

Evakuēti bērni ir drošībā, pārvesti uz Ances pagastu. Neviens viņiem vēl nav izteicis prognozes, kad varētu atgriezties atpakaļ savās mājās Stiklu ciemā.

Pāvelsone min: "Tas nebūs tik drīz, kamēr piedūmojums, nevarēs atgriezties."

Un atgriezties pat tikai īslaicīgi drīkst policijas stingrā pavadībā, piemēram, lai brauktu uz kūti pabarot mājlopus.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 19. jūlijā, no plkst. 8.15 Talsu novada Valdgales pagastā ugunsgrēka dzēšanas darbus turpina divi Nacionālo bruņoto spēku helikopteri Mi-17, Lietuvas Bruņoto spēku helikopters, deviņi zemessargi, četri karavīri un četri speciāli aprīkoti transportlīdzekļi.

Degošajam purvam un mežam blakus esošais Stūriņezers ir vieta, kur Nacionāli bruņoto spēku divi helikopteri un starptautiskajā palīdzībā no Lietuvas atsūtītais helikopters uzpilda ūdeni ugunsgrēka dzēšanai no gaisa.

Katrs helikopters virs liesmām un gruzdošā purva ceturtdien izgāza līdz 40 ūdens maisiem ar kopējo masu no 60 līdz 80 tonnām ūdens. No gaisa vislabāk redzams, kur tieši tas nepieciešams visvairāk. Taču glābēji ar nožēlu atzīst – ne tas, ne arī pussimta ugunsdzēsēju diennakts maiņās no dažādām pilsētām Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un no Rīgas nav spējis pat lokalizēt jeb nav ierobežojis šā paaugstinātās bīstamības ugunsgrēka tālāku izplatību. Problēmu rada mainīgais vēja virziens, uz kuru ugunsdzēsēju brigādes nespēj tik ātri reaģēt.