Kariņa lidojumu sāgā apsūdzēta viena persona – bijušais Valsts kancelejas direktors Citskovskis

Bijušais Valsts kancelejas direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Par to kriminālatbildība ir paredzēta Krimināllikuma 319. panta trešajā daļā. Valsts kancelejas direktora bezdarbības rezultātā Latvijas Republikai tika nodarīti zaudējumi 89 382,90 eiro apmērā, kas saskaņā ar likumu uzskatāms par noziedzīgu nodarījumu ar  smagām sekām.

Pirmstiesas kriminālprocesā tika vērtēta bijušā Ministru prezidenta, vairāku Valsts kancelejas un tās struktūrvienības – Ministru prezidenta biroja – amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, secinot, ka tieši Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Pirmstiesas kriminālprocesa gaitā tika secināts, ka četros Ministru prezidenta ārvalstu komandējumos Valsts kanceleja nelikumīgi pasūtīja un apmaksāja piecus speciālos līgumreisus, neraugoties uz iespēju laikus iegādāties regulāro komercreisu biļetes Ministru prezidenta delegācijas locekļiem. Izmantojot regulāros komercreisus bez papildu izdevumiem, kas būtu saistīti ar nakšņošanu, Valsts kanceleja varēja ieekonomēt valsts budžeta līdzekļus 89 382,90 eiro apmērā.

Lasi arī: Publicē, kas secināts "Kariņa lidojumu" izmeklēšanas komisijā par Citskovska lomu

Vērtējot valsts budžetam nodarīto kaitējumu, prokuratūra ņēma vērā Valsts kontroles revīzijā par speciālo lidojumu izmantošanu Ministru prezidenta komandējumos pielietoto metodoloģiju un izdarītos secinājumus par valsts budžeta līdzekļu nelikumīgu izmantošanu un par Valsts kancelejas iespējām ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, izmantojot regulāros komercreisus.

Lai arī prokuratūra neapšaubīja Ministru prezidenta pilnvaras patstāvīgi lemt par nepieciešamību doties ārvalsts komandējumā, pirmstiesas kriminālprocesā tika iegūtas ziņas par faktiem, ka Valsts kancelejas direktors kā iestādes vadītājs nenodrošināja, lai Valsts kancelejā kā iestādē, kas saskaņā ar likumu ir atbildīga par Ministru prezidenta darbības materiālo, tehnisko un organizatorisko nodrošināšanu, tiktu ievēroti Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertie principi un Ministru kabineta noteikumos Nr. 969 "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" paredzētie ierobežojumi ar komandējumu ceļa izdevumiem saistīto pakalpojumu apmaksai.

Prokuratūra ņēma vērā, ka speciālo līgumreisu apmaksai tika izmantoti valsts budžeta līdzekļi, kas saskaņā ar likumu "Par valsts budžetu 2022. gadam" Valsts kancelejai bija paredzēti drošiem Ministru prezidenta lidojumiem Covid-19 pandēmijas laikā, savukārt komandējumi tikai organizēti pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tādējādi prokuratūra konstatēja, ka Valsts kancelejas direktors nepildīja viņam kā iestādes vadītājam saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Likumu par budžetu un finanšu vadību un citiem normatīvajiem aktiem uzliktos amata pienākumus kontrolēt valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību Valsts kancelejā, kā arī neveica darbības un nedeva rīkojumus viņa pakļautībā esošajām amatpersonām, lai tiktu atcelti pretlikumīgi pasūtītie speciālie līgumreisi.