Lai cīnītos ar nepamatoti izsniegtām darba nespējas lapām, VM uzsākusi vērienīgu pārbaudi

Daudzi darba devēji jau atpazīst vairākas shēmas, kā tiek izsniegtas, iespējams, nepamatotas darba nespējas lapas. Tās gan neafišē, lai netiražētu krāpšanās iespējas.

"Esam saņēmuši no dažādām nozarēm indikācijas, kad, piemēram, lauksaimniecībā sezonālo darbu darba līguma beigās bieži vien darbinieks paņem šis darbnespējas lapas ņemot vērā to, ka darbs savā ziņā ir grūts un tādā veidā negodprātīgi to izmantojot," norāda LDDK darba tiesību eksperts Jānis Pumpiņš.

Vairums sūdzību tiek papildinātas ar konkrētiem pierādījumiem. "Darbinieks ielicis kādas bildes, atrodas kādā vietā, neslimo. Arī tajā pašā ārstniecības iestādē parādās darba nespējas lapa, kaut gan ārstniecības iestāde vispār tajā laikā nestrādā," skaidro LDDK darba tiesību eksperts.

Tomēr tik un tā, lielākā daļā gadījumu darbinieka savtīgus nodomus un ārsta kļūdu pierādīt neizdodas. Lai gan kopējais sūdzību skaits Veselības inspekcijā par nepamatoti izsniegtām darba nespējas lapām ievērojami pieaug. 2016. gadā par anulējamu atzīts tikai viens no 179 gadījumiem, (2017. gadā – 18 no 217,) bet pagājušajā gadā jau 45 no 242. Tiek skaidrots, ka par nepamatotām tiek atzītas tikai tādas darba nespējas lapas, kur Veselības inspekcijai izdodas savākt dzelžainus pierādījumus.

"Skatāmies, par ko slimnieks ir sūdzējies, kāda ir anamnēze, vai viņš ar šo slimību vispār kādreiz [ir saslimis], ja ir runa par nopietnākām saslimšanām. Ko ārsts ir konstatējis, kādu ārstēšanu nozīmējis, kādu periodu noteicis, kādu režīmu, tie ir tie fakti, ko mēs pārbaudām. Un, ja ir izsniegta darba nespējas lapa mēs vērtējam, vai viņā ir iesniegta tajā pašā dienā, vai ar atpakaļ ejošu datumu," saka VI Veselības aprūpes kvalitātes kontroles nodaļas vadītājs Andris Zīverts.

Valdība uzdevusi Veselības ministrijai apkopot informāciju par darba nespējas lapām un visaptveroša statistika ir pieejama pirmo reizi. Agrāk tika apkopoti tikai dati par B lapām, kurās gāja caur Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru. Pateicoties tam, ka darba nespējas tagad izraksta elektroniski, ir pieejami dati arī par A lapām, kuras apmaksā darba devēji.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji pagājušajā gadā ir attaisnoti noslimojuši vairāk nekā 33 000 gadu. Gandrīz 314 000 pacientu izrakstīts gandrīz miljons darba nespējas lapu. No tām 105 000 – ar atpakaļejošu datumu. Normatīvie akti to pieļauj ar nobīdi līdz piecām dienām. Tomēr pārsteidzot apjomi.

"Situācija, kad pacients vēršas pie sava ārsta ar lūgumu izrakstīt es jau esmu slims un uz darbu neeju no pagājušas nedēļas otrdienas, īsti pareiza nav. Un visumā nevajadzētu pieļaut, ka šādas darba nespējas lapas tiek atvērtas, jo arī tas ārsts viņš jau nevar nekādā veidā pārbaudīt, vai pacients ir bijis slims," teic Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.

Pagājušā gada analīze arī uzrāda vairākas satraucoša tendences, Piemēram, daudzas lapas ar atpakaļejošu datumu tiek izdotas uzreiz uz desmit dienām. Turklāt, to skaits strauji pieauga tieši gada beigās. Tas viss liekot secināt, ka darba nespējas lapas pilda tām neraksturīgas sociāli-ekonomiskas funkcijas. Piemēram, to paņem, kad nav kam pieskatīt bērnu, vecu cilvēku, vai arī darbnespējas lapa aizvieto bezdarbnieka pabalstu. Konkrētie secinājumi un priekšlikumi valdībai tiks iesniegti aprīlī.