Mēneša laikā – četras brīvas dienas. Medmāsas spiestas strādāt vairākās darba vietās

Lai spētu izdzīvot, daudzas medmāsas spiestas strādāt divos darbos. Bieži vien par pacientiem rūpējoties uz izdegšanas robežas. TV3 Ziņas tikās ar divām medmāsām, kuras pošas protestiem.

Sarmīte Dulberga par medmāsu kļuva pirms sešiem gadiem. Tas bijis viņas aicinājums. Taču tam sekot vien savā pamata darba vietā – Bērnu slimnīcā – viņa nevar. Tur atalgojums ir pārāk mazs, lai piepildītu ģimenes sapni.

"Mums ir, piemēram, divi skolas bērni, mēs esam ģimene, kurai nav patstāvīga mājvieta, sava mājvieta. Mēs vēlētos iegādāties nekustamo īpašumu un vienkārši skatoties uz tām algām, saprotam, ka mēs izdzīvot nevaram. Ar to vienu algu mēs neiztiksim," saka Sarmīte.

Tādēļ Sarmīte paralēli meklējusi vietu, kur gūt papildu ienākumus. Bijusi gatava strādāt arī ārpus mediķu profesijas.

"Esmu pastrādājusi arī "DEPO", kur salīdzinoši atalgojums, kā medmāsai, ir stipri lielāks. Pārbaudes laikā, piemēram, par stundu es saņēmu 5,20 eiro stundā un tas ir par medmāsu krietni vairāk," bilst Sarmīte.

Šogad gan Sarmīte sāka strādāt citur. Par medmāsu bērnudārzā Baložos. Dažreiz uz to jādodas pat pēc diennakti garām maiņām.

"Es ļoti, ļoti priecātos un būtu pateicīga, ja es varētu strādāt šajā vienā darba vietā. Man nevajadzētu skriet no vienas uz otru vietu, un es saņemtu puslīdz…neviens jau neprasa maksāt mežonīgu to algu. Bet, lai saņemtu cilvēcīgi," saka Sarmīte.

Māsas Latvijā pelna vidēji piecus eiro stundā. Skaitot piemaksas, mēnesī tie ir ap 1000 eiro uz papīra. Tas gan ir strādājot 200 vai pat vairāk darba stundas. Turklāt, ne vienā, bet dažādās darba vietās, jo vienā slimnīcā ļauts strādāt ne vairāk kā vienu slodzi. Tas nozīmē, ka jābraukā no vienas vietas uz otru. No garajām darba stundām cieš ne tikai pati medmāsa, bet arī ģimene.

"Protams, ar to arī dzīvesbiedrs nav apmierināts īsti, un tāpat ir bērniņš šobrīd bērnudārza vecumā, kuram vajadzētu pienācīgi to laiku. Jā, cieš ģimene. Bet mums ir uzstādīts kaut kāds mērķis un savādāk mēs šobrīd nevaram to situāciju atrisināt, kā mēģinot meklēt šos papildu ienākumus," norāda Sarmīte.

Divās darba vietās spiesta strādāt ne viena vien medmāsa. Arī Gundega, kura paralēli smagām maiņām Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, piepelnās arī Rīgas 1. slimnīcā.

"Man beidzās tikko 32 stundu dežūra un parīt jau es nāku atpakaļ uz nākamajām 32 stundām," satiekoties ar TV3 Ziņām norādīja Gundega. Mēneša laikā viņai bijušas vien četras brīvas dienas. Tas noved ne tikai pie saguruma, bet arī tuvojas izdegšanai.

"Tas pat nav tuvu. Es teiktu, ka izdegšana ir uz robežas. Es katru dienu redzu, kā izdeg mani kolēģi, kā viņiem nolaižas rokas. Es varbūt esmu jauna šajā profesijā un esmu optimiste, man ir cerība, ka kaut kas var mainīties un tuvākajā laikā kaut kas var mainīties, bet kolēģi, kas profesijā ir 20 un vairāk, viņi diemžēl ir saskārušies, ka nekas nav mainījies," saka Gundega.

Taču medmāsām izmaiņas sola gadu no gada. Arī šogad solīja algas pielikumu. Taču ne pirmo reizi, tām atkal nācies politiķos vilties.

Gundega saka: "Tā vilšanās ir tajā, ka tevi nenovērtē. Tev sola, ka sāks novērtēt to, ko tu dari. Bet tad pasaka, tomēr nē. Tomēr tas nav svarīgi, ko tu dari. Tad beigās sanāk, ka valdība uzskata, ka cilvēka veselība, cilvēka dzīvība, nav prioritāte valstī. Kas tad ir gaidāms tālāk?"

Ne Gundega, ne arī Sarmīte gan nedomā nolaist rokas. Taču mērs dažreiz ir pilns. Un līdzās citiem kolēģiem 7. novembrī abas medmāsas plāno piebiedroties protesta akcijai, lai vērstu uzmanību uz nepieciešamajām izmaiņām.