Mirušā pelni jūrā, dārzā vai mājās? Latvijā ģimenēm dažādas izvēles, ko darīt ar tuvinieku pīšļiem
Kremācija kļūst par populāru izvēli Latvijā, tādēļ aktuāls jautājums – kādas ir kremācijas izmaksas, un ko tuviniekiem atļauts darīt ar nelaiķa pelniem?
Portāls "tv3.lv" jau rakstīja par pieaugošo kremācijas tendenci Latvijā, sevišķi galvaspilsētā, kur jūtamas problēmas kapavietu pieejamībā, un aizgājušā radinieka kremācija ir viens no veidiem, kā tuvinieku apglabāt ģimenes kapos, kas citādāk iespējams nebūtu.
Taču cilvēki ne vienmēr nolemj pelnu urnu "guldīt zemes klēpī", tā "tv3.lv" uzzināja sarunā ar uzņēmuma "Rīgas kremācijas centrs – krematorija" lietvedi Ilzi Verpakovsku, kura nozarē strādā jau 20 gadus.
Latvijas likumdošanā nav specifiski noteikts, ko drīkst vai nedrīkst darīt ar mirušā pelniem. Lielākā daļa tuvinieki pelnu urnu nolemj apglabāt ģimenes kapos, taču populāra izvēle ģimenēs esot arī pelnu izkaisīšana.
"Aptuveni kādi 70% pelnus apglabā kapavietā. Ir arī tādi, kas apglabā savos dārziņos vai kaut kur laukos. Mazāks skaits cilvēku pelnus izkaisa jūrā vai dzimtajās vietās, vai iestāda puķi – tas gan ir mazākums, pārsvarā apglabā kā apbedījumu kapos," stāsta Verpakovska.
Krematorijas darbiniece atminas arī gadījumu, kad ģimene bija lēmusi aizgājēja pelnus sadalīt pat piecās urnās, un katrs ņemt mirušā pelnus sev līdzi.
Kremāciju visbiežāk izvēles latvieši – pilsētnieki, inteliģenti, cilvēki, kuri "ir progresīvi domājoši", novērojusi krematorijas darbiniece. Savukārt, ko darīt ar aizgājēja pelniem – šis jautājums visbiežāk saistīts ar "cilvēka dzīves uztveri, domāšanu," saka krematorijas darbiniece.
"Jaunākiem cilvēkiem ir brīvāki uzskati. Ir, kas vēlas, lai viņa pelnus izkaisa, lai netrūd kauli vienā vietā, bet lai saplūstu ar visu. Tas ir kā simbolisks žests. Mēs, protams, neaptaujājam cilvēkus, ko viņi darīs tālāk ar pelniem, bet daži pastāsta paši. Pelnu izkaisīšana vairāk raksturīga brīvdomātājiem, māksliniekiem, teiksim – tādiem ne tik tradicionāli domājošiem cilvēkiem," saka Verpakovska.
Latvijas likumdošanā par nelaiķa pelniem vien atrunāta pelnu ievietošana īpašā kapsulā, un ko darīt, ja neviens neierodas pakaļ aizgājēja pelnu kapsulai.
- Katra mirušā pelnus (arī karstumizturīgo plāksnīti) savāc un ievieto izturīgā, gaisu un ūdeni necaurlaidīgā kapsulā, kuru aizvāko un apzīmē ar numuru.
- Uz kapsulas salasāmi norāda šādus datus: kremācijas reģistrācijas numurs (tam jāsaskan ar numuru kremāciju reģistrācijas žurnālā); mirušā vārds un uzvārds; mirušā dzimšanas datums; mirušā nāves iestāšanās datums; mirušā kremācijas vieta un datums.
- Kapsulu ar mirušā pelniem izsniedz iesnieguma iesniedzējam vai tā pilnvarotai personai.
- Kapsulu ar mirušā pelniem uzglabā krematorijā 45 dienas pēc kremācijas. Ja šajā laikā iesnieguma iesniedzējs vai tā pilnvarotā persona kapsulu ar mirušā pelniem nepieprasa, to apglabā vietā, kas paredzēta bezpiederīgo mirušo apglabāšanai, vai mirušā pelnus izkaisa.
Latvijā šobrīd kremācijas pakalpojumus sniedz trīs krematorijas – Rīgā, Saldū un Valmierā. Aptuvenās kremācijas izmaksas vienādas. Kremācijas izmaksas ir no 270 līdz 280 eiro, pelnu kapsula 20 līdz 50 eiro, taču jārēķinās arī ar papildu izmaksām par pasūtījuma dokumentu noformēšana, arhivēšana, administrēšana. Tāpat izmaksās jāierēķina kremācijas zārka, bēru ceremonijas, dekoratīvās pelnu urnas un citi izdevumi.
Iedzīvotājiem pieejams arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pabalsts apbedīšanai. To izmaksā personai, kura uzņēmusies apbedīšanu: darba ņēmēja, pašnodarbinātā vai tā apgādībā bijušā ģimenes locekļa nāves gadījumā; bezdarbnieka nāves gadījumā; pensijas vai apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja nāves gadījumā; valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēja nāves gadījumā.
Ja mirusī persona vienlaikus atbilst vairākiem nosacījumiem, kas apbedītājam dod tiesības saņemt šo pabalstu, tad izmaksā vienu, apmērā lielāko, apbedīšanas pabalstu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
