Petraviča: Sociālo darbinieku atalgojuma izmaksā pašvaldības nav sasniegušas maksimālos griestus

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV)

"Šī ir vispār pirmā vēstule, kurā sociālie darbinieki pauž kādu neapmierinātību. Nekad līdz šim nekādas sūdzības no sociālajiem dienestiem nav saņemtas un līdz ar to arī šī vēstule un argumenti būtu jāsadala pa blokiem – viena daļa no pārmetumiem, ko sociālie dienesti velta labklājības ministrei, ir tīri pašvaldību kompetence. Kā piemēram, atalgojums un darbinieku nepietiekamība. Atalgojumu maksā pašvaldības un tām ir iespēja atalgojumu celt līdz pieļaujamajai skalai. Pašvaldības nosaka atalgojumu un nav sasniegušas maksimālos atalgojuma griestus."

Viņa teica, ka Labklājības ministrija patlaban pēc sarunām ar sociālajiem dienestiem ie rosinājusi pārskatīt mēnešalgas sociālo darbu saimē strādājošajiem. Tāpat Valsts kanceleja pārskata amatu katologu un Labklājības ministrija ir paredzējusi grozījumus, definējot katras profesijas amata aprakstu. "Jāsēžas pie viena galda ar [Latvijas] Pašvaldību savienību, lai risinātu problēmas, ja tādas ir, nodalot [atbildības jomas]," viņa sacīja, atgādinot, ka LM nemaksā atlgas sociālajiem darbiniekiem un sociālie dienesti nav LM pārziņā, bet gan pašvaldības kompetencē.

Taujāta, kāda būs reakcija uz sociālo darbinieku vēstulē pausto neapmierinātību, Petraviča teica, ka LM gatavo atbildi ar skaidrojumiem katram no vēstulē minētajiem punktiem.

Viņa arī piebilda, ka nevarot pārmest, ka sociālie darinieki netiek uzklausīti. Piemēram, 2019.gada rudenī notika konference ar sociālo darbinieku dalību un visi tajā izskanējušie priekšlikumi tika ņemti vērā, veidojot jaunās Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes. Tāpat ir izveidota sociālo darbinieku sadarbības padome, kas ar LM tiekas reizi ceturksnī un visi tās ietekmumi tiek ņemti vērā.

"Es gribētu teikt, ka tieši sociālajā jomā gan pagājušogad, gan arī nākamgad ir ieguldīti apjomīgi finanšu līdzekļi, gan tiek celts minimālais ienākumu līmenis. Ne tikai tāpēc, ka Satversmes tiesa ir lēmusi, ka garantēais neapliekamais minimums neatbilst cilvēka cienīgiem dzīves apstākļiem. Bet mēs jau esam gājuši uz priekšu un palielinājuši minimālās pensijas aprēķina bāzi, kā arī asistentu pakalpojums tiek sakārtots," pauda labklājības ministre.

Taujāta, kādēļ, viņasprāt, pēdējā laikā no sociālo pakalpojumu sniedzēju puses ir tik asa reakcija pret ministrijas līdzšinējo darbu un komunikācijas stilu, Petraviča pieļāva, ka tas varētu būt saistīts ar valsts nākamā gada budžeta plāna veidošanu šajā laikā. "Iespējams reakcija ir tieši budžeta procesa veidošanas laikā, iespējams, tā komunikācija nav bijusi pietiekami strauja, jo budžeta pieņemšanā bija ļoti maz laika apspriedēm, lai gan sociālie darbinieki tika aicināti un ar viņiem tika runāts," viņa sacīja.

Komentējot iebildumus attiecībā uz bāriņtiesu reformu, viņa atgādināja – ir izveidota darba grupa, kura savu darbu ir veikusi un šā gada 7.janvārī LM rezultātus prezentēja Latvijas Pašvaldību savienībā un nekādu iebildumu par to tobrīd nebija, tie radās vien šā gada vasarā. "Bāriņtiesu reforma būs, ir sagatavots informatīvais ziņojums un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā," sacīja Petraviča, paužot cerību, ka tuvākajā laikā tas tiks skatīts. Papildus, pēc viņas teiktā, tiek gatavoti grozījumi, kas nepieciešami, lai bāriņtiesu darbinieki tiktu pieņemti darbā konkursa kārtībā uz līguma nosacījumiem pilnas slodzes darbā.

Jau vēstīts, ka 23.novembrī labklājības ministrei Petravičai un LM valsts sekretāram, kā arī Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) nosūtīta 15 vadošo sociālo pakalpojumu nozares nevalstisko organizāciju parakstīta vēstule, kurā pausta neapmierinātība ar LM līdzšinējo darba un komunikācijas stilu. Tostarp inistrijai tiek pārmests par stratēģisku lēmumu virzīšanas vilcināšanu un nozares neiesaistīšanu strīdīgās situācijās. Vienlaikus organizācijas pauž neapmierinātību par nozares organizāciju neiesaistīšanu būtisku lēmumu pieņemšanā.

Lai arī organizācijas nenoliedz komunikācijas platformu esamību, piemēram, Sociālo pakalpojumu attīstības padomē, Sociālā darba speciālistu sadarbības padomē un darba grupās, tās norāda, ka sadarbība tajās bieži vien ir formāla, turklāt LM vadības rīcība vairākkārt esot bijusi nedemokrātiska un neatbilstoša labai pārvaldībai.

Tāpat nozares organizācijas kritiski vērtē LM vadības spēju aizstāvēt gan sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju, gan nozarē strādājošo intereses.