Pieaugusi krāpnieku aktivitāte, eksperti brīdina par hibrīdkampaņām

Tikmēr digitālajā vidē kibernoziedznieki uzbrūk katrai trešajai mobilajai ierīcei, fiksējis uzņēmuma drošības pakalpojums "Antivīruss Plus".

Kā norāda "Bite Latvija’ iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš, šāds pieaugums ir bezprecedenta rādītājs, kas liecina par krāpnieku organizētību un stratēģisku pieeju.

Eksperts prognozē, ka nākamgad telefonkrāpniecībā pieaugs dažādu hibrīdkampaņu izmantošana. Lai izvairītos no kiberdraudiem, ar iedzīvotāju modrību nākotnē vairs nepietiks.

"Bite Latvija" apkopotā statistika liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī bloķēti gandrīz 181 000 krāpniecisku zvanu, kas bija divas reizes vairāk nekā tajā pašā periodā 2024. gadā.

Taču ceturtā ceturkšņa dati skaidri parāda, ka krāpnieku aktivitāte strauji aug. Turklāt tā ir vēl lielāka nekā pērnā gada nogalē.

Krāpnieki aktīvi arī digitālajā telpā – šī gada pirmajos deviņos mēnešos "Bite Latvija" drošības risinājums "Antivīruss Plus" novērsis vairāk nekā 116 miljonus kiberapdraudējumu, kas nākuši no vairāk nekā 408 tūkstošiem ļaunprātīgu domēnu.

Nākamgad vairāk mākslīgā intelekta zvanu

Numuru viltošana šobrīd ir krāpnieku galvenais instruments. Telefonkrāpnieki visbiežāk izmanto Latvijas numurus, jo cilvēki tiem uzticas vairāk nekā ārvalstu numuriem. Proti, saņemot zvanu no Latvijas numura, ir daudz lielāka iespējamība, ka zvana adresāts tam atbildēs, nekā tad, ja zvans tiek veikts no kādas ārzemju valsts numura.

Hermanis Eriņš

Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs

"Līdzās numuru viltošanai augstā līmenī ir arī tā dēvētie sociālās inženierijas zvani, kuros krāpnieki, piemēram, steidzina cilvēkus veikt maksājumus vai iebiedē, stāstot par tuvinieka nelaimi, kādēļ nepieciešams finansiāls atbalsts. Papildu tam šogad strauji pieaug ar mākslīgo intelektu radītas krāpniecības metodes, tostarp balss klonēšana un dziļviltojumi – tie ir automatizēti robotzvani, kā arī zvani, kuros tiek imitēta kāda cilvēka balss un sarunas stils, padarot tos īpaši grūti atpazīstamus."

Telefonkrāpnieku aktivitāte nākotnē tikai pieaugs. Nākamgad arvien biežāk ar mākslīgā intelekta palīdzību radītās krāpniecības metodes, kā arī krāpšanas hibrīdkampaņas. Tajās vienā shēmā tiek apvienoti krāpnieciski zvani un īsziņas, tā radot upurim papildu uzticamības iespaidu un pastiprinot psiholoģisko spiedienu.

Piemēram, krāpnieks sākotnēji var nosūtīt īsziņu valsts iestādes vai bankas vārdā, ar aicinājumu veikt maksājumu. Tad seko zvans no krāpnieka, kurš uzdodas par bankas drošības dienesta vai valsts iestādes pārstāvji, lai pilnībā maldinātu cilvēku un panāktu viņa vēlamo rīcību.

Kibernoziedznieki uzbrūk katrai trešajai mobilajai ierīcei

Digitālajā vidē apdraudējumu intensitāte saglabājas ļoti augsta. Šogad deviņu mēnešu laikā uzbrukumi veikti no vairāk nekā 507 000 unikālu ierīču. Tās izmantotas kā ļaunprātīgu darbību avoti. Vidēji 29 % uzņēmuma klientu ierīču būtu saskārušās ar reālu drošības incidentu, ja nebūtu "Bite Latvija" drošības pakalpojuma "Antivīruss Plus".

"Antivīruss Plus" novērsto apdraudējumu analīze rāda, ka 56 % uzbrukumu veido ļaunatūras – kaitīgas programmatūras kā "Trojas zirgi", kas, nonākot ierīcē, bojā tās darbību vai zog datus.

Vēl 18,3 % uzbrukumu saistīti ar "Command and Control" centriem. Tie ļauj noziedzniekiem attālināti kontrolēt inficētas ierīces. Savukārt 12,2 % gadījumu konstatēta pikšķerēšana. Cilvēkus dažādos veidos vilina nonākt viltotās vietnēs. Mazāku daļu jeb 4,7 % veido kriptovalūtas ieguves uzbrukumi, kuros hakeri izmanto lietotāju ierīces, lai iegūtu kriptovalūtu, 8,5 % – bīstamas interneta vietnes, kas tiek izmantotas krāpniecībai vai datu zādzībai.

Ar iedzīvotāju piesardzību vairs nepietiek

Iedzīvotāju piesardzība joprojām ir izšķiroša, lai izvairītos no telefonkrāpniecības un lai pasargātos no personīgās kiberdrošības riskiem.

Piemēram, ja rodas šaubas par zvana autentiskumu, saruna nekavējoties jāpārtrauc, personīgie nav jāsniedz. Uz zvaniem no nepazīstamiem ārvalstu numuriem drošāk ir neatbildēt.

Mobilajās ierīcēs nedrīkst lejupielādēt un atvērt nezināmus failus vai doties uz saitēm, kas tiek sūtītas aizdomīgās īsziņās vai e-pastos. Rūpīgi jāizvērtē, kādām ierīces funkcijām tiek ļauts piekļūt dažādām mobilajām lietotnēm. "Lai izvairītos no krāpniecības, iedzīvotāju zināšanas un piesardzība ir būtiska, taču nākotnē ar to būs par maz," pauž Bite Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Hermanis Eriņš.

Tādi drošības risinājumi kā antivīruss kļūst par ikdienišķu nepieciešamību. Latvijā jāpilnveido regulējums, lai ļautu mobilo sakaru operatoriem aktīvāk iesaistīties iedzīvotāju aizsardzībā pret krāpnieciskām īsziņām un zvaniem.