Policija pie dzelzceļu pārbrauktuvēm cer izvietot kameras, lai sodītu pārgalvīgos šoferus

Šogad uz dzelzceļa notikuši desmit negadījumi, kuros bojā gājuši septiņi cilvēki, bet traumēti – trīs. Pagājušā gada bilance ir vēl asiņaināka: 30 negadījumi, 23 bojāgājušie, 32 ievainotie. Turklāt ievainojumi ir ļoti smagi, daudzi cietušie uz mūžu iesēžas ratiņkrēslā.

"Cilvēks, kurš nokļūst negadījumā – automašīnā, vai velosipēdists, sabojā ne tikai savu, bet apkārtējo, ģimenes dzīvi. Nevajag aizmirst arī vilciena vadītājus, kuriem katrs šāds gadījums ir psiholoģiska trauma," norāda "Latvijas dzelzceļa" vadītājs Edvīns Bērziņš.

Ir kolēģi, kuriem kontā ir vairāk nekā 2 gadījumi, bet tas nav atkarīgs no mašīnista. Vilciens sver līdz pat 7000 tonnām, bremzēšanas ceļš, līdz pat kilometram.

Šis pasākums ir spilgts pierādījums: ja gājēji un braucēji jūt, ka tiek vēroti, uzvedās prātīgi. Ja apkārt neviena nav, pat nolaista barjera nav šķērslis, lai riskētu.

"Esot šeit piecas minūtes redzam, ka īstenībā, visi jau zina noteikumus, bet sākumā daudzi pārkāpa tos, tad tagad, tikko kā parādās dzeltenās vestes, visi pēkšņi zina, kā noteikumi jāievēro," saka Bērziņš.

Grēko ne tikai gājēji, velobraucēji, kas austiņās klausās mūziku, bet arī šoferi, kas izšmauc pie sarkanās gaismas. Ceļu policija cer, ka nākotnē pārkāpējus varētu ķert ar video kamerām, kuras izvietotu pie dzelzceļa pārbrauktuvēm.

"Visi šie līdzekļi prasa lielas investīcijas. Nākotnē, protams, šādi tehniskie līdzekļi būs! Ne tikai uz dzelzceļa pārbrauktuvēm, bet arī krustojumos. Jautājums tikai – kad," saka Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Pērn policija par autovadītāju pārkāpumiem dzelzceļa tuvumā noformējusi ap 500 protokolu. Tas ir mazāk nekā citus gadus.