Pusei Latvijas jauniešu krīzes dēļ samazinājušās iespējas, atklāj Eirobarometra pētījums

Eirobarometra pētījumā piedalījās 10 294 Eiropas Savienības iedzīvotāji vecumā no 16 – 30 gadiem. Tas tika veikts no 9. aprīļa līdz 25. aprīlim – pirms Eiropas Parlamenta organizētā jauniešu pasākuma Europe Youth Event (EYE), kas notiks 20.-21. maijā Strasbūrā, Francijā.

Krīzes dēļ 15% jauniešu pametuši savas valstis

Kaut gan ES vidēji 57% jauniešu krīzes dēļ jūtas atstumti, rezultāti dalībvalstīs atšķiras pat par 66 procentpunktiem: augstākie rādītāji ir tām valstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk, piemēram, Grieķijā – 93%. Tikmēr Vācijā situācija būtiski atšķiras – viedoklim par atstumtību krīzes dēļ piekrīt vien 27% jauniešu. Kopumā 15% jauno eiropiešu atzīst, ka krīzes dēļ ir spiesti pamest savas valstis. Taču arī šajā gadījumā atšķirība starp dalībvalstīm ir ļoti liela, proti, apstiprinošu atbildi sniedzis vien 1% Vācijā, 20% Latvijā, bet Kiprā – pat 51%.

Vēlas studēt un strādāt ārzemēs?

77% Latvijas jauniešu nekad nav mācījušies vai strādājuši citā ES valstī (vidēji ES – 88%). Seši no desmit eiropiešiem (61%) to nemaz nevēlētos (Latvijā – 45%).

Jāmācās par Eiropas Savienību

Absolūtais vairākums jauno eiropiešu (90%) apgalvo, ka ir svarīgi mācīties par Eiropas Savienību un to institūciju darbu. Latvijā šis rādītājs ir pat augstāks – 92%. Respondentiem arī jautāts: "Kā labāk piedalīties ES sabiedriskajā dzīvē?" Kā galvenos līdzdalības veidus Eiropas jaunieši min:

• 51% – piedaloties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Latvijā tā uzskata 35%;
• 30% – palīdzot tiem, kuriem tas nepieciešams. Latvijā līdzīgi kā kaimiņos šāds viedoklis ir vispopulārākais: tā domā 38% mūsu, 35% Igaunijas un 45% Lietuvas jauniešu;
• 21% – iesaistoties politiskajās debatēs Eiropas institūciju tīmekļa vietnēs un sociālajos tīklos. Latvijā šādu uzskatu pauž 26%.

Sociālie mediji ir "demokrātijas progress"

Eiropas Savienībā vidēji 46% no internetā aktīviem jauniešu uzskata, ka sociālie tīkli ir "demokrātijas progress, jo tie ļauj ikvienam piedalīties publiskās debatēs". Tam nepiekrīt 27%, kas apgalvo, ka sociālie tīkli ir "risks demokrātijai, jo personas dati var tikt ļaunprātīgi izmantoti". Latvijā šo viedokļu sadalījums ir attiecīgi 52% pret 37%.