Saeima pēc vairākiem mēģinājumiem tomēr pieņem izmaiņas piesārņojuma likumā

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, bet pret bija 42 parlamentārieši.

Iepriekšējās divas nedēļas parlaments par likumprojektiem nelēma, jo koalīcija nespēja nodrošināt kvorumu. Vairākas reizes balsojot, par likumprojekta priekšlikumiem nobalsoja 48 deputāti. Kvoruma trūkuma dēļ Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) slēdza parlamenta sēdes.

Vēl iepriekš likumprojekti vairākkārt tika atlikti, par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājam Kasparam Briškenam (P) norādot, ka tajos nepieciešami precizējumi.

Pirms balsojuma deputātus uzrunāja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS). Viņš norādīja, ka ar likumprojektu nav plānots uzņemties jaunus pienākumus, bet dot iespēju rast papildu Eiropas finansējumu, ja uzņēmējs vēlas ieguldīt jaunās tehnoloģijās, attīstīt Latvijas ekonomiku.

Pret likumprojektu debatēja Aleksandrs Kiršteins. Viņš pauda, ka pirms lemšanas kādam no valdības vajadzētu nākt un skaidrot, kā no šī likumprojekta radīsies "ekonomiskais uzrāviens". Līdztekus viņš pauda neizpratni, kāds ir likumprojekta virsmērķis.

Andris Kulbergs (AS) aicināja Ministru kabinetu veikt koordināciju kopā ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, vērsties pie Briseles un dot uzdevumu pārskatīt šo valstu situāciju reģiona drošības kontekstā, un tad klimata mērķus atlikt, ne atcelt. Arī Edgars Tavars (AS) norādīja, ka patlaban visi resursi esot jāiegulda drošībā, tāpēc šo "zaļo mērķu" sasniegšana esot jāiesaldē.

Kā iepriekš brīdināja Klimata un enerģētikas ministrs Melnis, Latvija, esot ES, nedrīkst nepārņemt ES direktīvas, un, nepieņemot grozījumus likumā "Par piesārņojumu", valstij jau šobrīd draud vismaz 300 miljonu eiro soda nauda.

Noskaties: Latvijai var nākties maksāt 300 miljonus eiro, ja nemainīs piesārņojuma likumu