Skolotājiem trūkst zināšanu, kā integrēt etniski jauktos bērnus un novērst rasisma izpausmes

Piemēram, Zaķumuižā prognozē, – drīz viņu skolas solos sēdēs Sīrijas un Irākas bēgļu bērni, taču skolotāji neesot tam profesionāli gatavi. Savukārt Izglītības ministrija neliekoties ne zinis par tuvojošos problēmu.

Gunita Kalniņa, Zaķumuižas pamatskolas 1.b klases audzinātāja:

Es domāju, ka neviens skolotājs šobrīd nav šādam darbam gatavs, jo vienlaikus strādāt ar šiem bērniem un bērniem, kuri jau ir zināmā izglītības līmenī, manuprāt, nav iespējams. Ir nepieciešams, kā minimums, skolotājiem palīgs klasē.

Taču palīgu klasē Izglītības ministrija solīja jau reemigrācijas plānā no ārzemēm atbraukušo latviešu emigrantu bērnu integrēšanai.

Inta Ozola, Zaķumuižas pamatskolas direktore:

Mēs tādu ļoti praktisku palīdzību vēl neesam saņēmuši. Neesam vēl. Pašlaik meklējam ar saviem spēkiem un ar pašvaldības atbalstu to labāko risinājumu bērniem.

Sīriešu un irākiešu bēgļu bērnu sekmīgai izglītošanai nepietiks ar Zaķumuižas pamatskolā esošajiem aicinājuma plakātiem par cieņu, dažādības respektēšanu un aicinājumu nepazemot. Zaķumuižā baiļojas, ka līdz ar bēgļu bērnu ierašanos, viņiem atkal būs jāeksperimentē uz savu roku un ka nebūs centralizētas pieejas. To kā problēmu daudzās Latvijas skolās apliecināja šonedēļ publicētie Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra secinājumi.

Ieva Margeviča-Grinberga, LU Diasporas un migrācijas pētījuma centra vadošā pētniece:

Skolotāji nespēj ātri reaģēt, trūkst zināšanu, nespēj atrast pareizās metodes, nezina, kā attīstās dažādu kultūru cilvēku identitāte, kā tā veidojas un kā sniegt atbalstu šiem skolēniem, lai viņi vieglāk varētu iekļauties klasē un vispār integrēties Latvijā.

Skolotājiem esot bail strādāt ar musulmaņu bērniem

Skolotājiem esot izteiktas bailes un nezināšana, kā strādāt ar musulmaņu bērniem un komunicēt ar musulmaņu ģimenēm. Problēma ir faktā, ka jau gadiem ilgi jauno skolotāju mācību programmā ir likvidēta starpkultūru komunikācijas mācība.

Ieva Margeviča-Grinberga, LU Diasporas un migrācijas pētījuma centra vadošā pētniece:

Jaunie skolotāji saka, ka viņi nav dzirdējuši par kaut kādām īpašām metodēm, kā strādāt, viņiem nav pietiekamas informācijas, ko nozīmē starpkultūru komunikācija, kā kultūra ietekmē cilvēku uzvedību, un tad bieži vien veidojas stereotipi, aizspriedumi.

Savukārt, ja integrācija būs nesekmīga, problēma būs ne tikai musulmaņu bērnu izolācija, bet iespējama bēgļu radikalizēšanās un lojalitātes zudums pret Latviju. Tāpat pētījums arī rāda, ka skolotājiem Latvijā ir vājas zināšanas vai tādu nav vispār, kā nepieļaut rasisma izpausmes klasē starp bērniem ar dažādām ādas krāsām.

Kamēr problēmas cita pēc citas turpina parādīt Latvijas nesagatavotību uzņemt Sīrijas un Irākas bēgļus, Zaķumuižas pamatskola izrādījusi savu individuālo iniciatīvu. Tā uzrakstījusi finansējuma iegūšanas projektu apmaiņas braucienam uz skolu Somijā, kur mācīties metodes darbam ar etniski un reliģiski jauktiem skolēniem.

Skaties video!