Uz saturu

Valsts darba inspekcija: vairums strādājošo ir pakļauti psihoemocionālajiem riskiem

Tūkstošiem valsts un pašvaldību uzņēmumu darbinieku strādājot izjūt stresu, spriedzi un apdraudējumu, šādus datus kampaņā par psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem ieguvusi Valsts darba inspekcija (VDI).

2019. gada 27. novembrī 7:53

Kopumā akcijas laikā savu viedokli par psihoemocionālo vidi darba vietā izteikuši gandrīz 5000 cilvēku no kopumā 150 valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Pārsvarā gan tās ir sievietes.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Anketēšanas laikā izkristalizējušās vairākas problēmas. Pirmkārt, jau neaizpildītas štata vietas. Tāpēc vairāk nekā puse darbinieku sūdzas uz darba apjoma pieaugumu.

"Kāpēc tas pieaug. Galvenokārt uz to, ka ir vakances. Brīvas vietas valsts un pašvaldību iestādēs. Īpaši valsts. 48% aptaujāto teica, ka viņiem ir brīvas vakances, kas nozīmē, ka esošajam darbinieku skaitam tas darbs ir jāpaveic. Un komentāros mums pat bija frāze, kad mēs esam nodaļā četri, bet mums ir jāpaveic 10 cilvēku darbs. Kas ir milzu apjoms," atklāj VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.

39% aptaujāto novērojuši veselības stāvokļa pasliktināšanos, bet vēl trešdaļa jeb 34% piedzīvojuši aprunāšanu un ņirgāšanos, savukārt 35% pat cietuši no klientu uzbrukuma.

"Kur mēs visvairāk šo apdraudējumu saņemam, – mēs saņemam no klientiem, no apmeklētajiem, no tā, ka viņi mūs, ka kontrolējošas instances identificē ar to, kas ir izdomājis šo prasību un kas viņiem liek justies neērti," bilst Zariņa.

VDI inspektori ir apsekojuši visus 150 uzņēmumus. To vadībai uzdots gada laikā konstatētās nepilnības novērst. Tad inspektori dosies pārbaudēs vēlreiz. Šonedēļ kampaņas rezultāti arī tiks nodoti Valsts kancelejai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Daudzi arī rakstīja, ka vidējā līmeņa vadītājs izturas pret viņiem skarbi, diezgan emocionāli pazemojoši, un, kad būtu vēlams arī šiem vadītājiem speciālas mācības, lai viņi pret viņiem šādi neizturētos," atklāj Zariņa.

Darba vides stress mūsdienās palielinās. Tāpēc psihologi iesaka darbiniekiem pašiem iemācīties novilkt robežas un nepieļaut psihoemocionālos riskus darbavietās.

"Iemācīties arī jaunus ieradumus, teiksim, ka mēs portatīvo datoru nenesam uz mājām sestdien, svētdien neveram to vaļā un dodamies pirmdien uz darbu, un neskatāmies īsziņas no darba, vai neskatāmies e-pastus pēc astoņiem vakarā. Kad ejam pusdienās, tad arī noliekam telefonu galda vidū un arī neaiztiekam un neskatāmies," iesaka Psiholoģijas biedrības vadītāja Edīte Kalniņa.

Un vadītajiem šajā ziņa būtu jābūt saprotošiem. Galu galā – stresaini un izdeguši darbinieki strādā sliktāk un pat nes zaudējumus.

"Mums sāp galvas, vēderi, ceļas asinsspiediens, un darba vidē mēs redzam, ka kāpj slimību pieaugums, slimības lapu skaits uzņēmumos," norāda Kalniņa.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Psihologi iesaka darba devējiem sākt ar atvaļinājumu pārbaudi. Ja daudzi ir neizmantoti, tad tā esot slikta zīme. Uzskatot, ka viņiem vajag strādāt 24 stundas diennaktī, darbinieki skādē gan sev, gan darba kvalitātei.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm