Šogad ietaupīs 50 tūkstošus eiro. Rēzeknes dome, atlaižot sociālos darbiniekus, ilgtermiņā zaudēs vairāk

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Radio vēstīja, ka Rēzeknes pašvaldība nonākusi smagā finansiālā situācijā, proti, šī gada izdevumiem tai pietrūkst aptuveni trīs miljoni eiro. Lai šo iztrūkumu mazinātu, pašvaldība izdevusi rīkojumu tās pakļautībā esošajām iestādēm samazināt štata vietas.

Kopumā šādas iestādes ir astoņas. Kā "’tv3.lv’’ norāda Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("’Kopā Latvijai’’), dome šādu rīkojumu izdevusi visām iestādēm, kuras ir tās pārraudzībā, "’izņēmumu nebija’’.

Zināms, ka to skaitā ir arī Rēzeknes Sociālais dienests. Tā vadītājs Gunārs Arbidāns "’tv3.lv’’ apstiprina, ka vēl pirms domes rīkojuma saņemšanas par nepieciešamību samazināt dienesta štata vietu skaitu par 15 viņš bija sagatavojis vēstuli ar lūgumu piešķirt papildu vakances.

"’Vēstuli bijām sagatavojuši, bet tālāk par manu galdu tā nav aizgājusi,’’ teic Arbidāns. Sociālajam dienestam vēl būtu nepieciešamas štata vietas aprūpētājiem uz 2,5 slodzēm un sociālais darbinieks izvērtēšanai, kura vakance būs īpaši aktuāla, atsākoties apkures sezonai un līdz ar to iedzīvotāju tēriņiem kļūstot lielākiem.

Tāpat nepieciešams kvalitātes speciālists vietējo kontroles auditu veikšanai, lai uzturētu pakalpojumu kvalitāti, "’bet [tagad] par tādiem speciālistiem var droši aizmirst’’. Kā arī Rēzeknes novada sociālās aprūpes centrā nepieciešami mediķi un aprūpētāji, jo patlaban naktī uz 200 cilvēkiem dežurēt paliek tikai viens mediķis un divi aprūpētāji, ar ko ir daudz par maz.

Sarunā ar "’tv3.lv’’ Bartaševičs uzsvērti atgādina "’vienu faktu, ka piecas štata vietas [Sociālajā dienestā] nemaz nav aizpildītas’’, tādēļ faktiski no darba būs jāatbrīvo 10 nevis 15 darbinieki. Mēra ieskatā šis fakts liecina – "’kaut kas mūsu sociālā atbalsta sistēmā nedarbojas tā, kā pienākas. Ir jāpalielina valsts atbalsts arī šajā jomā, jo mēs, pašvaldības, savu rezervi esam izsmēlušas. (..) Mēs visu laiku domājam, ka pašvaldības ir bez dibena mucas, no kurām var ņemt un ņemt, bet tas tā nav.’’

Taujāts, kāpēc līdz šim piecas vakances nav bijušas aizpildītas, Sociālā dienesta vadītājs Arbidāns norāda – tam pamatā ir viens iemesls, proti, nav iespējams ātri atrast atbilstošus speciālistus. "’Sociālās aprūpes speciālistiem it kā nevajag augstu kvalifikāciju, bet tāpat darbiniekus nevaram atrast. Vasaras sākumā viens aizgāja prom, un nevaram atrast vietā. Sociālos rehabilitētājus arī nevaram uz sitiena atrast, tāpēc ļoti jāsaudzē esošie darbinieki. Tāpat viens psihologs ir aizgājis, kura vietā nevaram atrast atbilstošas kvalifikācijas psihologu un arī neatradīsim, jo algas ir diezgan zemas,’’ skaudro situāciju iezīmēt vadītājs un nopūšoties vēl piebilst: "’Diemžēl tāda ir reālā situācija.’’

Rēzeknē trūkst 23% sociālo darbinieku, visā Latvijā – 30%

Lai arī Rēzeknes dome nolēmusi ar "’vieglu roku’’ samazināt esošo pilsētas sociālā dienesta darbinieku skaita, tam nebūtu jānotiek tik vienkārši, jo nepieciešamo vakanču skaitu patiesībā nosaka likums. Labklājības ministrijas (LM) Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Ilze Kurme "’tv3.lv’’ skaidro, ka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības (SPSP) likuma 10. panta pirmo daļu, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzību profesionālu izvērtēšanu un kvalitatīvu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu, katrā pašvaldībā jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam uz katriem tūkstoš iedzīvotājiem.

Oficiālās statistikas portālā esošā informācija uz 2022. gada 1. janvāri rāda – Rēzeknes valstspilsēta bija 26 481 iedzīvotājs un tikai 17 sociālie darbinieki, un trīs sociālie rehabilitētāji. Proti, SPSP likumā noteiktā norma jau šobrīd netiek izpildīta – sociālajam dienestam pietrūkst sešas vakances.

Kurme gan uzsver, ka likums nosaka vien minimālo sociālā darba speciālistu skaitu, kādam jābūt konkrētajā dienestā, taču tas var būt arī lielāks, ja vairāk darbinieku nepieciešams kvalitatīva darba īstenošanai. Departamenta direktore šeit akcentē, ka tieši Latgales reģionā cilvēku, kuriem atbalsts nepieciešams, skaits ir lielāks kā vidēji Latvijā, un, skatot Rēzeknē pieejamo pakalpojumu daudzveidību un sociālo pakalpojumu sniedzēju skaitu, kuri ir zemāki kā citviet Latvijā, resursu trūkums jau pašlaik ir acīmredzams. Arī atbilstošu specialistu pieejamība Latgales reģionā ir problēma.

Runājot par situāciju Latvijā kopumā, 2022. gadā pašvaldībās strādāja 2207 sociālā darba speciālisti, t.i., institūcijās kopumā, kas sniedz dažādus sociālos pakalpojumus (dienas centrs, krīzes centrs, patversmes u. c.), t.sk. sociālais dienests. Savukārt tieši sociālajos  dienestos strādāja 1314 sociālā darba speciālisti un tādējādi likuma norma izpildīta par 70% (šī tendence pa gadiem nav ļoti mainījusies), trūkstot 30% sociālā darba speciālistu sociālajos dienestos.

Sociālo darbinieku skaita samazināšanai būs ilgtermiņa sekas

Ņemot vērā, ka jau tagad Rēzeknes Sociālajā dienestā ir nepietiekams štata vietu skaits, noprotams, ka darbiniekiem nākas strādāt lielākas slodzes. Dienesta vadītājs Arbidāns "’tv3.lv’’ pēc smagas nopūtas atzīst, samazinot štata vietu skaitu vēl vairāk, darbinieku iztrūkums būs ļoti jūtams.

"’Tas skars aprūpi sociālās aprūpes centrā, kur jau tagad ir pārāk maz darbinieku. Gribējām attīstīt jauniešu centru, piesaistot speciālistu jauniešu jautājumos – tur arī droši vien būs samazinājums sociālajiem rehabilitētājiem. Tāpat tiks samazināts atbalsts ģimenēm, kā arī klientu un kopējo pakalpojumu skaits varētu tikt samazināts.’’ gaidāmās pārmaiņas ieskicē dienesta vadītājs, piebilstot: "’Jebkurš speciālists sociālajam dienestam ir ļoti svarīgs.’’

LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Kurme "’tv3.lv’’ uzsver, ka šādam domes lēmumam visdrīzāk būs vēl tālejošāka ietekme, proti, cietīs ne vien pats Sociālais dienests, bet iedzīvotāji. "’Ir jārēķinās, ka līdzekļu samazinājums sociālā jomā tieši skar iedzīvotājus, daļai negatīvu ietekmi radot uzreiz, daļai šo ietekmi atliekot laikā, bet pašvaldībai un valstij garantējot ievērojami lielākas izmaksas ilgtermiņā. Pieaug ielaistu problēmu risināšana, apdraudējums dzīvībai, veselībai un attīstībai, kā arī pasliktinātas iedzīvotāju, īpaši bērnu individuālā potenciāla realizēšanas iespējas.’’

Laika gaitā novērotas vairākas līdzekļu taupīšanas rezultātā radušos seku likumsakarības:

1) Jebkurš samazinājums sociālajā jomā skar attīstību. Pašvaldības, samazinot budžetus, neattīsta jaunus pakalpojumus vai atbalsta veidus iedzīvotājiem, kā dēļ faktiski paliek tikai formāli noteiktais minimumu. Kurme akcentē, ka šajā gadījumā, pieejamie dati rāda – tas jau pašlaik netiek izpildīts.

2) Notiek atteikšanās no savlaicīga (preventīvā) atbalsta un pakalpojumiem un darbs notiek tikai ar smagu krīzes situāciju risināšanu. Pirmās sekas tam ir nepamanītas pazīmes, kuras liecina, ka ģimenēm ar bērniem, cilvēkiem ar intelektuālās attīstības un psihiskiem traucējumiem, jauniešiem, bērniem bāreņiem senioriem u. c. mērķa grupām ir nepieciešams atbalsts. Darbinieku un pakalpojumu samazinājums nozīmē, ka palikušie specialisti ar neadekvātām slodzēm nepamanīs, nepiedāvās, neizveidos individuālu pieeju, nebūs blakus, nesniegs atbalstu.

Ilgtermiņā, savukārt, tas nozīmē risināt ielaistākas, smagākas, kompleksākas, nenoliedzami daudz dārgāk risināmās problēmas – diemžēl arī pieļaut vardarbības gadījumus, tostarp smagus, kur tiek zaudēti cilvēki vai radītas ilgstošas un smagas traumatiskas pieredzes. No ģimenēm tiek izņemti bērni, kas ir ļoti traumatiski un atstāj neatgriezeniskas sekas uz šo bērnu dzīvi. Šiem bērniem ievērojami palielinās mentālās veselības, atkarību, deviantas uzvedības riski, kā arī ievērojami pieaug riski veikt likumpārkāpumus, bet samazinās motivācija mācīties un attīstīt savu potenciālu.

Cilvēkiem ar intelektuālās attīstības un psihiskiem traucējumiem pieaug risks tikt hospitalizētiem vai nokļūt ilgstošās aprūpes institūcijas, pieņemt savai nākotnei nelabvēlīgus lēmumus, tikt izmantotiem no līdzcilvēku puses un piedzīvot citas līdzīgas ilgtermiņa dzīves kvalitāti pasliktinošas sekas. Bet seniori savas dzīves izskaņā ir pakļauti vientulībai, un pastāv augsts risks, ka dažādas viņu vajadzības paliek nepamanītas, kas palielina atstāšanu novārtā un mirstības risku.

3) Neizbēgama ir arī darbinieku izdegšana, kura sociālajā jomā jau tāpat ir nozīmīga problēma. Darbs ir psiholoģiski smags, uz samazinājuma rēķina darbinieki strādā neadekvātas slodzes, vēl vairāk palielinās klientu lietu skaits uz vienu darbinieku, un darbs jāorganizē bez tādiem papildus resursiem kā citi individuālām cilvēku vajadzībām veidoti pakalpojumi, piemēram, ģimenes asistenti, mentori, atbalsta grupas u. tml.

Drīz šie darbinieki saskaras ar pilnīgu bezspēcību, jo nespēj risināt esošās problēmas, tādejādi darbinieki slimo, ņem darba nespējas lapas, tās ir ilgstošas, daļai darbinieku pārslodzes dēļ pasliktinās veselība, izraisot nopietnas sekas, un darbinieki aiziet no darba.

Departamenta vadītājas minētos argumentus, it īpaši tos, kas attiecas uz bērniem, apstiprina arī dažādi pētījumi, kas liecina – galu galā labumu gūst visa sabiedrība ne tikai konkrētā sabiedrības grupa, kurā valsts ieguldījusi savus līdzekļus. Piemēram, starpvalstu pētījumā, kurā salīdzināta Bangladeša, Kolumbija, Kostarika, Gruzija, Gana, Indija, Ruanda un Serbija, secināts – ieguldot 1% no valsts IKP bērnu sociālajā aizsardzībā, šo ieguldījumu iespējams laika gaitā atgūt par 0,7 līdz 1,9% lielāku, skaidro "’Humanium’’.

Jāpiebilst, ka ir valstis, kas šo ieguvumu apzinās labāk kā citas. Viena no tām ir Islande, kas salīdzinoši nesen pieņēmusi Labklājības likumu, kura mērķis ir veicināt bērnu tiesības un palielināt to labklājību. Saskaņā ar jauno likumu visiem pakalpojumu sniedzējiem jāsadarbojas integrētākā veidā nekā līdz šim, lai nodrošinātu, ka bērni, kuriem viņu pakalpojumi ir nepieciešami, kopā ar saviem aprūpētājiem varētu saņemt sev nepieciešamo palīdzību un aprūpi. Tāpat Islande aplēsusi – ieguldot bērnos un ģimenēs, laika gaitā potenciālais labums ir par 9,6% lielāks, nekā ieguldot citos lielos projektos, tostarp tūrismā.

LM nosūtījusi Bartaševičam vēstuli, viņš to nav redzējis

Saistībā ar Rēzeknes domes rīkojumu samazināt štata vietu skaitu arī Sociālajā dienestā Labklājības ministrija tās priekšsēdētājam Bartaševičam nosūtījusi vēstuli, paužot viedokli – lai palīdzētu cilvēkiem noteikt, mazināt un risināt problēmas, būtiska nozīme ir sociālajam darbam, ko pašvaldībās galvenokārt veic sociālie dienesti, "’tv3.lv’’ atklāj LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktore Kurme.

"’Ģimenes un personas, kuras pakļautas sociālajam riskam, vispirms nonāk sociālo dienestu redzeslokā, tāpēc ir būtiski nodrošināt pietiekamu darbinieku skaitu, jo no tā ir atkarīga sociālo pakalpojumu sniegšanas savlaicīgums, kvalitāte, līdz ar to arī kopējā iedzīvotāju labklājība. Nepietiekams sociālā darba speciālistu skaits var novest pie tā, ka iedzīvotājiem būs nepieciešams nodrošināt daudz komplicētākas intervences pakalpojumus, kas ilgtermiņā pašvaldībai radīs nevis ietaupījumu, bet gluži pretēji – ilgstošu papildus finanšu slogu.

Ministrija uzskata par nepieļaujamu jau tā nozarē trūkstošo darbinieku skaita samazināšanu un ir aicinājusi Rēzeknes pašvaldības domi, lemjot par rīcības plānu pilsētas finansiālās situācijas uzlabošanai, ievērot normatīvajos aktos noteikto un saglabāt Sociālā dienesta kapacitāti un darbinieku skaitu, rodot citas iespējas budžeta ekonomijai,’’ pastāsta Kurme.

Rēzeknes domes priekšsēdētājs piekrīt, ka sociālo darbinieku darba slodze noteikti pēc štata vietu samazināšanas pieaugs, bet to kompensējot līdz šim pašvaldības spēja palielināt darbinieku algas, kas nereti esot "’vienīgais motivators, kas cilvēkus notur darbā’’. Jautāts, vai tomēr dome Sociālo dienestu varētu neaiztikt, ņemot arī vērā LM nosūtīto vēstuli, Bartaševičs norāda – viņš šādu vēstuli nav redzējis, bet ar to gan jau nodarbojas atbildīgie darbinieki.

"’Mēs ne tikai sociālajā dienestā samazinājām štata vietas, bet arī citās pārvaldēs. Manuprāt, tādus pasākumus vajag veikt regulāri, ko mēs arī pa lielam darām. Šeit sakarā ar to, ka ir noteiktas grūtības pašvaldības ieņēmumiem, mēģinām optimizēt savus izdevumus, jo mums vienkārši cita ceļa nav, kā sabalansēt budžetu. Taču es neteiktu, ka tas kaut kādā veidā nedos mums iespējas pildīt savas funkcijas.

Tieši pretēji – uzskatu, ka sistēmai jābūt pietiekoši elastīgai un darbiniekiem visos virzienos būtu jābūt vienā līmenī, proti, nedrīkst būt situācija, kur cilvēki sēž bez darba un jūtas komfortablāk nekā vairākums. Tāpēc, manuprāt, sistēmas optimizācijai jābūt regulārai, jo tas tikai pierāda, ka pašvaldība atbilstoši esošajai situācijai var pārkārtoties,’’ domes lēmumu komentē mērs.

Viņš vairākkārt akcentē, ka pašvaldību ienākumi tikai samazinās, savukārt funkcijas pieaug, tostarp sociālajā jomā. Kaut kādā veidā no situācijas "’vajag izgrozīties’’, un vienīgais veids, kā to izdarīt, ir "’samazināt kārtējos izdevumus vai samazināt štatus’’.

Bartaševičs norāda, ka LM patiesībā nav "’morālas tiesības prasīt nesamazināt sociālā dienesta štata vietas’’, jo arī finansējums no tās pašvaldībām turpinot sarukt.

Tāpat atsevišķi valdības lēmumi vērsti uz pašvaldību finansējuma samazināšanu. Te Rēzeknes mērs piesauc pirms kāda laika pieņemto lēmumu, kur iedzīvotāju ienākuma nodoklis un tā proporcija mainīta par labu valstij. "’A ko jūs domājat? Ka inflācija mūs neietekmē? Ka mūsu izdevumi nepalielinās?’’ retoriski vaicā Bartaševičs.

"’Mums vienkārši nav citas izejas, kur šīs rezerves iegūt. Tikai štatu un kārtējo izdevumu samazināšana situācijā, kur izmaksas pieaug visos virzienos,’’ vēlreiz uzsver mērs.

Rēzeknes dome neietaupīs pat miljonu

Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs Arbidāns "’tv3.lv’’ atklāj, ka ietaupījums uz dienesta štata vietu samazināšanu būs salīdzinoši neliels. Līdz šī gada beigām algu fondā tiks ieekonomēti 49 tūkstoši eiro, bet nākamgad tie būs 178 tūkstoši.

Domes priekšsēdētājs Bartaševičs gan nesauc konkrētus skaitļus, bet "’tv3.lv’’ norāda – vairāk par miljonu štata vietu samazināšana visās pašvaldības iestādēs neietaupīs. Kā arī ietaupījumu vislabāk redzēs nākamā gada budžetā nevis atlikušajos piecos 2023. gada mēnešos.

"’Te jāsaprot, ka papildu grūtība ir tajā, ka gads ir vairāk nekā pusē, līdz ar to gana daudz jau ir iztērēts. Tagad mums jāsaprot, kā ieekonomēt piecu mēnešu periodā uz atlikušajiem izdevumiem. Šis uzdevums nav viegls, bet mēs ar to strādājam, un domāju, ka piedāvāsim kādu risinājumu,’’ teic Bartaševičs.

Arbidāns, taujāts, vai varbūt plāno vēl veikt pārrunas ar domi, to aicinot tomēr dienesta darbinieku skaitu nesamazināt, ar nožēlu norāda – pārrunas notiek visu laiku, taču viņam zināms, ka "’cipars ir iedots un uz to arī [dome] iet’’.