Uz saturu

Tiesa sāk vērtēt 15 miljonu eiro piedziņu no "Latvijas Krājbankas" bijušās valdes, tostarp politiķa Bondara

"Krājbanka" sabruka pirms nepilniem septiņiem gadiem, taču šā notikuma atskaņas dzirdamas aizvien. Rīgas apgabaltiesa otrdien sāka vērtēt strīdu par to, vai bijušajiem "Krājbankas" valdes locekļiem būtu jāmaksā par saviem lēmumiem, kas, pēc likvidatora domām, bankai radīja zaudējumus. Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka jā un no bankas vadītājiem piedzina 15 miljonus eiro.

2018. gada 24. aprīlī 19:01

Kā zināms, 2011. gada novembrī atklājās, ka kredītiestādē iztrūkst naudas, aptuveni 100 miljonu latu, un jau tā paša gada nogalē banku pasludināja par maksātnespējīgu. Par tās administratoru iecēla auditoru "KPMG Baltics".

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Administrators nolēma celt prasību pret septiņiem bijušajiem bankas valdes locekļiem par diviem kredītiem, kurus nevarēja atgūt pilnā apmērā un kuri esot piešķirti ar toreizējo Krājbankas īpašnieku Vladimiru Antonovu saistītiem uzņēmumiem.

"Ir paņemti divi kredīti no daudziem kredītiem, jo to piedziņas ir beigušās. Kopējā zaudējuma summa, kas ir nodarīta kreditoriem,  bez pamata izsniedzot aizdevumus Kipras un Seišelu salu čaulas kompānijām, pārsniedz piecpadsmit miljonu eiro," saka "KPMG Baltics" pārstāvis Romualds Vonsovičs.

Pērn vasarā pirmās instances tiesa apmierināja administratora prasību un nolēma no kādreizējiem bankas valdes locekļiem solidāri piedzīt 15 miljonus eiro.

Turklāt rudenī apķīlāti atbildētāju īpašumi, kas plašu sabiedrības uzmanību izpelnījās saistībā ar politiķi un kādreizējo "Krājbankas" prezidentu Mārtiņu Bondaru. Piemērots nodrošinājums gan attiecībā uz viņa īpašumiem, gan uz bankas kontu, tāpēc politiķim mēnesi esot jāiztiek ar minimālo algu. Bondars situāciju saucis par politisku pasūtījumu.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Otrdien lietu sāka skatīt apelācijas instance. Sēde bija plaši apmeklēta, tāpēc sākotnēji izraudzītās telpas izrādījās par mazu. Pēc nelielas kavēšanās un sēdes apmeklētāju pāriešanas uz lielāku zāli izskatīšana varēja sākties.

Tiesā puses vēlējās iesniegt papildu pierādījumus un iegūt plašāku informāciju. Piemēram, atbildētāju puse vēlējās, lai tiesai iesniegtu konkrētus valdes sēžu protokolus, lai varētu vērtēt, tieši kā attiecīgie kredīti piešķirti. Atbildētāji savu vainu neatzīst.

"100 lappušu prasībā nebija neviena konkrēta pārkāpuma, ko mēs būtu izdarījuši. Tikai demagoģija," norāda "Latvijas Krājbankas" bijušais valdes loceklis Dzintars Pelcbergs.

"Mēs gribētu redzētus pierādījumus, kurus prasītājam ir pienākumus iesniegt. Mums saka: Nekas jums nav jāzina. Jūs esat vienīgi vienkārši tāpēc, ka bijāt valdes locekļi."

Prasītāji gan esot gatavi nepieciešamos dokumentus iesniegt un norāda, ka par kredītiem valde lēmusi vienbalsīgi. Vienlaikus Bondara pārstāvis norādīja, ka nelūgs atcelt politiķim piemērotos nodrošinājumus: "Mēs apzināti izvēlējāmies sajozt jostas un koncentrēties uz lietas būtību, lai tiesas process neaiziet sīkākos jautājumos."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīgas apgabaltiesa šodien vērtēja pušu pieteiktos lūgumus, kā arī sāka lietas izskatīšanu pēc būtības, taču pušu paskaidrojumus sāks uzklausīt nākamajā sēdē, ceturtdien.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm