Top grozījumi, kas paredz bargus sodus par vēršanos pret Latvijas neatkarību

Šādu izmaiņu nepieciešamība tiek pamatota ar aizvien pieaugošajiem hibrīdkara riskiem. Arī šodien par grozījumiem izvērtās plašas debates – daudzi deputāti uzskata, ka izmaiņas ir sasteigtas. Citi pauž bažas, ka būs ierobežota arī viņu vārda brīvība, piemēram, intervijās medijiem. Drošība struktūras gan mierina, ka sodīti tiks tikai tie, kas pret valsti vēršas apzināti.

Krimināllikuma grozījumi hibrīddraudu novēršanai tiek gatavoti Saeimas juridiskajā komisijā, un iepriekšējās sēdēs par tiem izskanējuši pretrunīgi viedokļi.

Arī uz šodienas sēdi bija uzaicināti vairāki eksperti, lai vētītu sagatavotos priekšlikumus un novērtētu, vai iecerētās izmaiņas nenovedīs pie cilvēktiesību pārkāpšanas.

Foto

Galvenais grozījumu mērķis ir precizēt līdzšinējo likumdošanu un definēt darbības, kas uzskatāmas par vēršanos pret valsts neatkarību, suverenitāti un teritoriālo vienotību.

Šādas darbības jau tagad ir sodāmas, tomēr izmaiņas paredz tās vētīt kontekstā ar Latvijas satversmi.

Kopš 2010. gada par aicinājumu gāzt valsts varu ierosināti seši kriminālprocesi. Drošības policija norāda, ka šāda veida lietu izmeklēšanā krimināllikuma piemērošana ir galīgais variants. Bažas, ka jaunais regulējums var novest pie vārda brīvības ierobežošanas, neesot pamatotas. Riskus šajā ziņā nesaskata arī tiesībsargs.

Visus grozījumiem iesniegtos priekšlikumus deputāti šodien nepaspēja izskatīt un to turpinās darīt pēc nedēļas. Paredzams, ka plašākās diskusijas gaidāmas par normu, kas paredz sodus par valsts noslēpuma iegūšanu. Daudzi deputāti aicinājuši to pārskatīt, jo ir bažas, ka tā varētu ierobežot žurnālistu darbu.

Krimināllikuma grozījumus plānots skatīt steidzamības kārtā un galīgajā lasījumā pieņemt 21. aprīlī.

Video