Daļēji mirusī, aukstā Baltijas jūra: Vai ūdens tajā kādreiz sasils līdz +25 grādu temperatūrai?
Kāpēc Baltijas jūra ir tik īpaša? Kā klimata pārmaiņas mainīs jūras temperatūru? Un kas piesārņo mūsu Baltijas jūru? Vai ir iespējams to attīrīt? Kauņas Tehnoloģiju universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Vides tehnoloģijas katedras asociētā profesore Inga Urniežaite sacīja, ka jūras raksturojums kā piesārņotas nav pārspīlēts.
"Tas ir diezgan izplatīts, un jāatzīst, ka tajā ir daļa patiesības. Mūsu jūra ir unikāla ar to, ka tā ir ārkārtīgi noslēgta, ar ļoti mazu ūdens apmaiņu ar okeānu, un jūras baseinā dzīvo ļoti daudz cilvēku, aptuveni 85 miljoni. Ja mēs domājam par ļoti intensīvu lauksaimniecību un rūpniecību, tad problēma ir tā, ka to radītās emisijas nonāk Baltijas jūrā vienā vai otrā upē, un tas noved pie tā, ka jūrā uzkrājas daudz vairāk piesārņojošo vielu, nekā jūra spēj uzņemt un attīrīt pati," viņa teica "Zināšanu radio" raidījumā "Zinātne saprotami".
Baltijas jūrā ūdens nemainās tik strauji kā citur
Salīdzinot ar Vidusjūru, kas ir ļoti populāra atpūtnieku vidū un kurai raksturīgas pludmales ar dzidru ūdeni, ir aprēķināts, ka Baltijas jūrā ūdens mainās vairāk nekā 100 reižu lēnāk. "Baltijas jūrai ir ļoti mazs savienojums ar Atlantijas okeānu, tāpēc visi šie piesārņotāji un ekonomiski aktīvi ekspluatētais Baltijas jūras baseins nosaka to, ka mūsu jūra joprojām ir pietiekami piesārņota," saka profesore.
Viņa norādīja, ka praktiski jebkura jūra saskaras ar antropogēno piesārņojumu, t.i., cilvēku radīto piesārņojumu, ja cilvēki dzīvo jūras baseinā, attīstot rūpniecību, lauksaimniecību: "Visas jūras ietekmē cilvēks, bet ģeogrāfisko īpatnību dēļ dažas spēj labāk attīrīties un ir noturīgākas pret piesārņojumu. Mūsu Baltijas jūra ir viena no jutīgākajām."
Duļķaina, zaļa un pilna ar aļģēm
Baltijas jūra atpūtniekus parasti sagaida ar duļķaini zaļu ūdeni. Šāds ziedošs ūdens, kā to mēdz dēvēt, var būt tieši saistīts ar piesārņojumu. "Lielākā problēma Baltijas jūrā ir slāpeklis un fosfors, tieši šie piesārņotāji ir galvenās aļģu barības vielas. Un, ja to ir daudz, aļģes, dabiski, intensīvi vairojas, sākas ūdens ziedēšana, kas nosaka virkni visu pārējo negatīvo faktoru."
Vai Baltijas jūra var sasilt līdz +25 grādu temperatūrai?
Daudzi tautieši steidzas uz dienvidu valstu jūrām, jo tajās ir daudz siltāks ūdens. Vai Baltijas jūra var kļūt siltāka? "Domāju, ka cilvēkiem, tāpat kā man, ļoti gribētos ūdeni 25 grādu temperatūrā, taču mūsu jūra un tās ekosistēma ir pielāgota dzīvei vēsākā ūdenī. Ja mēs varētu iedomāties tādu scenāriju, ka jūras ūdens varētu paaugstināties līdz 26 grādiem, līdz Vidusjūras ūdens temperatūrai, tad Baltijas jūras apdraudējums būtu ļoti liels."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
