"Var plīst rīkles mugurējā siena, arī plaušas," vērā ņemami iemesli, kāpēc nedrīkst aizturēt šķaudīšanu!

Šķaudīšana ir dabiska aizsargreakcija, to galvenokārt izraisa kairinājums deguna gļotādā. "Kaut kas ielido degunā, rodas kairinājums, kas izraisa šķaudīšanu. Otrs iemesls ir slimība, kuras laikā stipri kairināta gļotāda. Trešais – nervu sistēmas signāli, varbūt cilvēkam ir kāda neiroloģiska problēma," skaidro ausu, kakla un deguna ārsts Kaspars Peksis.

Kairinājumi ir dažādi, tāpat kā mēs. Tāpēc citi šķauda blakus ziedu vāzei, citi to dara vairākas reizes pēc kārtas, citi īpaši skaļi. Pieklājības normas paģēr šķavas aizturēt, lai netraucētu apkārtējiem.

Tomēr šķaudīšana ir beznosacījuma refleks, kas izveidojies cilvēces evolūcijas gaitā. Tāpēc šķavas aizturēt ir pretdabiski un pat bīstami.

"Pirms šķaudīšanas cilvēks dziļi ievelk gaisu un to izpūš ar vienu ļoti spēcīgu ķermeņa darbību".

Šķaudīšana ir ļoti liela slodze visam ķermenim. "Tiek pieslēgti diafragmas muskuļi, starpribu muskuļi, vēdera muskulatūra, praktiski darbojas viss organisms, nav tā, ka šķaudām tikai ar degunu," uzsver bronhoskopiju kabineta vadītājs Ainārs Zariņš.

Abi uzrunātie speciālisti uzskata, ka savainošanās, aizturot šķavas, ir reāla, un bungādiņu plīsums nav ļaunākais, kas var notikt. "Pietiek būt kaut kādai spraudziņai starp muskuļiem, jo gaisam kaut kur jāpaliek, un tas to vietu plēš," skaidro speciālists Ainārs Zariņš.