Vai Anatomijas muzejā spokojas? Ņem Halovīna ķirbi un pārliecinies, cik nāvīgi mierīgi tur ir

"Ik pa laikam no muzeja apmeklētājiem atskan jautājums – vai šeit spokojas? Šī brīža muzeja darbinieki nav saskārušies ar paranormālām parādībām, tieši pretēji – savā starpā esam pārsprieduši, cik izteikts miers pārņem muzeja ekspozīcijā. Daži pat teiktu – nāvīgi mierīgi," stāsta muzeja darbinieki.

Mūsdienu Halovīna aizsākumi meklējami mūsdienu Īrijā, seno ķeltu Samhain svētkos, kas veltīti ražas novākšanai un mirušo dzimtas locekļu piemiņai. Svētku laikā ziedoti mielasti garu pasaulei, liekot tos ugunskurā.

Angliski vārds ugunskurs (bonfire) ir veidots no diviem vārdiem kauls (bone) un uguns (fire). Tas skaidrojams ar Samhain tradīciju ugunskuros ziedot mājdzīvniekus, kuru kauli sajaucās ar pelniem.

Samhains, Halovīns un mūsu pašu veļu laika Simjūda diena ir laiks, kad robeža starp dzīvo un mirušo pasauli ir vistrauslākā. Un anatomijas kolekcijas ir kaut kur pa vidu. RSU Anatomijas muzejs atbalsta ziņkārību, zinātkāri, jautājumus, diskusijas un ir uzticams sabiedrotais saskaroties arī ar sarežģītiem vai sākotnēji biedējošiem tematiem.

Pirmais eksponāts, ko var aplūkot, ienākot Anatomijas muzejā, ir kāda 27 gadus veca vīrieša skelets, kas muzejā atrodas jau no 1925. gada. Tas ir pirmais un līdz šim vienīgais brīvprātīgais ķermeņa novēlējums Anatomijas muzejam. Skelets arī ir viens no retajiem muzeja eksponātiem, kas stāsta ne tikai par anatomiju; tas stāsta arī par cilvēku, kuram tas reiz piederējis.