Veselīga uztura lietpratēja Anita Pužule: Sēnes uzturā ir ne vien noderīgas, bet arī ieteicamas

Anita sēņošanu sauc par latviešu iecienītāko sporta veidu. Viņai ir liels prieks redzēt cilvēkus ar lieliem groziem rokās, meklējot skaistāko gaileni, baraviku vai apšubeku.

Sēņošana palīdz nostaigāt teju maratona cienīgas distances, turklāt – svaigā gaisā!

Nereti Pužule saņem jautājumu par pašām sēnēm, vai tās ir noderīgas uzturā, vai ir ieteicams uzturā lietot sēnes?!

"Sēnes ir ne vien noderīgas, bet arī ieteicamas! Sēnēm raksturīgs liels olbaltumvielu, šķiedrvielu, mikroelementu un vitamīnu saturs. Un tas viss tikai ar 22 kalorijām 100 gramos," atklāj Anita.

Sertificēta fitnesa trenere, masiere un uztura pazinēja atklāj galvenos ieguvumus no sēņu iekļaušanas uzturā:

1.Pasargā no ļaundabīgiem audzējiem.

"Šī tēma ir plaši pētīta un vienmēr interesējusi zinātniekus, dietologus un uztura speciālistus. Noskaidrots, ka dienā apēdot nieka 18 gramus sēņu, ļaundabīgu audzēju risks tiek samazināts pat līdz 45%. Sēnes ir vienreizējs ergotianīna, aminoskābes un antioksidanta avots, kas pasargā šūnas no oksidatīvā stresa, ultravioletajiem stariem, UV staru un brīvo radikāļu kaitīgās ietekmes. Tas arī veicina DNS biosintēzi, šūnu imunitāti," skaidro Anita.

2.Uzlabo imūnsistēmas darbību.

"Unikālā uzturvielu bagātībā sēnēs pozitīvi ietekmē gluži vai visu organisma funkciju darbību un būtiski samazina iekaisumu reakcijas. Sēņu lietošana uzturā palīdzēs cīņā pret bīstamām baktērijām un vīrusiem. Turklāt, kā zināms, daļa no vielām, kas atrodamas mums pazīstamajās antibiotikās (penicilīns, tetraciklīns, streptomicīns), it iegūtas tieši no sēņu ekstraktiem," informē Anita.

3.Cīnās ar "slikto" holesterīnu.

"Ēdot sēnes, mēs būtiski pazeminām holesterīna līmeni. Un runa ir tieši par zema blīvuma jeb "slikto" holesterīnu, kas veicina artēriju aizsērēšanu, tauku plēksnīšu veidā nogulsnējas asinsvados, samazina to caurlaidību, bloķējot asins piegādi dzīvībai svarīgiem orgāniem," atgādina Anita.

4.Enerģijas avots.

"Ja ikdienā bieži roka stiepjas pēc kārtējās kafijas tasītes vai enerģijas dzēriena, pamēģini iekļaut ēdienkartē vairāk sēnes. Augstais B vitamīna saturs tajās sekmē virsnieru veselīgu darbību, kas tik ļoti nepieciešams uzņemto barības vielu pārvēršanai enerģijā. Tāpat šis vitamīns arī sekmē veselīgu vielmaiņu un nodrošina nervu šūnu aizsardzību un atjaunošanos," tā Anita.

5.Uzlabo smadzeņu darbību.

"Tiem, kurus nomoka hronisks stress, noderīgi būtu uzzināt, ka sēnes zinātnieki atzinuši par vienu no labākajiem adaptogēniem. Par adaptogēniem dēvē ārstnieciskus augu valsts produktus, kas stiprina organisma spēju pretoties fiziskiem, ķīmiskiem, bioloģiskiem vai psiholoģiskiem kairinājumiem," atklāj Anita.

Ja iekļausi ēdienkartē adaptogēniem bagātus produktus, palīdzēsi organismam veselīgi reaģēt uz īslaicīgu un ilgstošu fizisku vai garīgu stresu, arī atgūties no tā. Uzlabosi imunitāti un vispārējo labsajūtu. Adaptogēni arī novērš nogurumu, uzlabo garīgo sniegumu, atvieglo depresiju un trauksmi, uzlabo vispārējo dzīves kvalitāti.

Anita atgādina, ka nozīme, protams, ir arī sēņu pagatavošanas veidam: zupas, salāti, omletes – ir labāka izvēle nekā trekna sēņu mērce, kam pievienots speķītis un krējums.

Ēdienkartes bagātināšanai Anita atklāj vienu no savām iemīļotajām receptēm: olu mafini ar gailenēm!

Nepieciešams: 2 olas, 200 grami gaileņu, puse sīpola, saujiņa spinātu, daži ķiršu tomāti, puse avokado un garšvielas – pipari, oregano, ķiploks.

Pagatavošana: bļodā sakuļ olas, pievieno garšvielas, sēnes un dārzeņus, izņemot avokado. Masu lej nepiedegošās mafinu formiņās un liek cepeškrāsnī 250 grādos uz aptuveni 25 minūtēm. Ļauj mafiniem mazliet atdzist, tad uzliek kubiņos sagrieztu avokado, ja ir vēlēšanās – uzkaisa rīvētu sieru.