Tiek slīcināts solījums par Vācijas kaujas brigādi Lietuvā, Viļņa cerību nenorok

"Tas nav atkarīgs no tā, kurš ko vēlas vai kurš ko vēlas nodrošināt, bet gan no NATO," Pistoriusa sacīto par vācu brigādes pastāvīgu izvietošanu Lietuvā citē ziņu aģentūra "Reuters". Ministrs arī piebilda, ka šādai rīcībai būtu nepieciešama plašas infrastruktūras izbūve, lai izmitinātu karavīrus un viņu ģimenes.

Kanzler Scholz hat Litauen eine deutsche Kampfbrigade zum Schutz vor Russland zugesagt. Strittig aber ist, ob der Verband dort dauerhaft stationiert wird. Verteidigungsminister Pistorius muss die Wogen glätten. https://t.co/aC4d1k4fJZ

— DER SPIEGEL (@derspiegel) March 7, 2023

Izdevums "Der Spiegel" secina, ka Vācijas solītā armijas brigāde Lietuvai pamazām pārvēršas par "spoku brigādi". Izdevuma avoti apliecina, ka Vācijas varas iestādes nepiekrīt nosūtīt uz Lietuvu tūkstošiem vācu karavīru, tā vietā piedāvājot "ātru reaģēšanu".

In response to Russia’s invasion of #Ukraine, Germany has had a combat brigade ready to defend Lithuania since autumn 2022. In #EXGriffinLightning around 600 soldiers from the brigade are currently training on the ground with the Lithuanian armed forces. 👇 https://t.co/JCzyZyNjY0

— Germany at NATO (@GermanyNATO) March 2, 2023

Apsolītā brigāde neieradās

Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušajā gadā ieradās Lietuvā ar solījumu: "Vācija nodrošinās Lietuvas aizsardzībai veselu brigādi." "Mēs kopā ar saviem sabiedrotajiem aizstāvēsim katru NATO teritorijas centimetru, ja mums uzbruks," sacīja kanclers, stāvot blakus Lietuvas prezidentam.

🇩🇪 #Germany will lead a combat-ready brigade in #Lithuania. This is a long-term political commitment which was confirmed today by Chancellor Olaf Scholz. These are the first concrete steps in shaping new #NATO defence posture in the Baltics. pic.twitter.com/c7pH4bO3t0

— Margiris Abukevicius (@AbukeviciusM) June 7, 2022

Atšķirībā no iepriekšējās situācijas Austrumeiropas valstu satraukums par iespējamo Krievijas uzbrukumu ir jāuztver nopietni, raksta "Der Spiegel". Deviņus mēnešus vēlāk attiecības starp Vāciju un Lietuvu ir atdzisušas. Tās pašas armijas brigādes dēļ, kas tika apsolīta, bet tā arī neieradās.

Brigādē, ko solīja Šolcs, paredzēts aptuveni 3000 karavīru, un tās ekipējumā būtu smagā kaujas tehnika. Tomēr kopš pagājušā gada rudens Lietuvā ir ieradusies tikai armijas vadība un līdz dažiem desmitiem karavīru, secina "Der Spiegel".

Lietuvieši nepadodas

Neraugoties uz to, ka vācieši turpina piedalīties NATO rotācijas spēkos Lietuvas teritorijā, lietuvieši cer, ka solījums izvietot pastāvīgu vācu brigādes vienību Krievijas atturēšanai tiks izpildīts.

Kā ziņo "Der Spiegel", Lietuvas pārstāvji pagājušajā nedēļā apmeklēja Berlīni, lai pārliecinātu Vācijas vadību nosūtīt uz Lietuvu visu brigādi. Vācijas puse pat piedāvājusi lietuviešiem parakstīt deklarāciju, kas paredz "armijas brigādes pagaidu izvietošanu" Lietuvā. Taču Lietuvas pārstāvji uzskata, ka tā būtu atkāpšanās no iepriekšējās vienošanās, tāpēc šādu dokumentu nav parakstījusi.

Berlīnē uzskata, ka tik liela mēroga militāra misija svešā teritorijā Bundesvēram (Vācijas bruņotajiem spēkiem) būtu neiespējams uzdevums. Turklāt Vācija cenšas iegūt laiku līdz NATO samitam Viļņā šā gada jūlijā. Tiek cerēts, ka Vācija tad varēs "pielāgoties" apstākļiem, ja NATO vadība nolems ievērojami nostiprināt savu austrumu flangu.

Baltieši prasa lielāku pastāvīgu klātbūtni

Kopš 2017. gada Vācija Lietuvā vada starptautisku aptuveni 1500 karavīru bataljonu, kas ir daļa no NATO centieniem atturēt Krieviju no uzbrukuma Baltijas reģionam, kas tiek uzskatīts par vienu no vājākajiem punktiem alianses austrumu flangā.

Vācijā ir arī aptuveni 3000 līdz 5000 karavīru brigāde, kas ir gatavībā, un nepieciešamības gadījumā 10 dienu laikā var doties uz Lietuvu.

Baltijas valstis kopš 2022. gada 24. februāra, kad Krievija iebruka Ukrainā, ir pieprasījušas lielāku un pastāvīgu NATO spēku izvietošanu savu teritoriju aizsardzībai.

Kā "tv3.lv" jau rakstīja, NATO apņemšanās nodrošināt pilnībā nokomplektētu, Krievijas iespējamam iebrukumam pretoties spējīgu kaujas brigāžu klātbūtni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, rada lielus izaicinājumus iesaistītajām vadošajām valstīm: Kanādai, Lielbritānijai un Vācijai.